piesmēķēt
piesmēķēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju
1.trans. Smēķējot piepildīt ar dūmiem (parasti telpu).
PiemēriMeta piesmēķējusi istabu, un Nora vispirms steidzas pie loga.
1.1.Smēķējot piesātināt ar dūmiem (gaisu).
Piemēri..no tabakas dūmiem cieš ne tikai paši smēķētāji, bet arī citi cilvēki, kas spiesti elpot piesmēķēto gaisu.
2.intrans. Aizdedzināt, aizkvēlināt papirosu, cigareti u. tml. smēķēšanai.
PiemēriViņš meklēja cigareti, ilgi dricināja [kratīja] šķiltavas, līdz izdevās iedegt uguni un piesmēķēt.
2.1.Aizkvēlināt papirosu vai cigareti ar citu, degošu papirosu, cigareti.
Piemēri..viņam pietuvojās divi aizdomīgi vīri - viens prasīja piesmēķēt, otrs turēja roku aiz muguras.
Avoti: 6-2. sējums