atsacīties

atsacīties -sākos, -sakies, -sakās, pag. -sacījos; refl.

1.Izteikt nevēlēšanos, nebūt ar mieru (ko darīt, veikt). Neuzņemties, arī vairs neizpildīt (piemēram, kādu darbu). Atteikties.

PiemēriAtsacīties no brigadiera pienākumiem.

Atsacīties no brigadiera pienākumiem.
Kad pienāca rudens un Ernestam vajadzēja atkal doties uz skolu, viņš atsacījās to darīt.
Ja liecinieks atsakās liecināt tiesā, tiesa.. pieņem lēmumu par lietas ierosināšanu..
«Egle pats donorus nemeklēs,» viņš iesāka.. «Jā, viņš.. atsakās,» piekrita Gārša.

1.1.Nepakļauties (kādam rīkojumam, pavēlei u. tml.).

PiemēriKaravīri atsakās šaut uz demonstrantiem.

1.2.Noraidīt, nepieņemt (piedāvājumu, priekšlikumu, lūgumu u. tml.).

PiemēriAtsacīties no ceļazīmes uz sanatoriju.

Atsacīties no ceļazīmes uz sanatoriju.
Izvelku no kabatas konfektes un piedāvāju arī braucējam. Bet tēvocis Andrejs atsakās.
Aicinām viņu arī līdzi [ogot], bet viņš atsakās: nevarot izturēt locīšanos..
«Es atsakos no jūsu žēlastības, baronlielskungs ...» [Saka Andriksons.]

2.Netīkot, necensties (pēc kā). Arī ziedot, upurēt. Atteikties.

PiemēriAtsacīties no slavas.

Atsacīties no slavas.
Atsacīties no mīlestības.
Taisni varonība vajadzīga, lai šajā [kapitālistiskajā] pasaulē augusi un tās tikumos radināta kalpones meita varētu atsacīties no krietnā Akmentiņa ar viņa mūra mājām un lielo mantu un aiziet pie nabaga puiša.
N. Černiševska pozitīvie varoņi revolucionārās cīņas dēļ nebūt neatsakās no personiskās laimes.
..vai kantorī strādāt nenozīmēja atsacīties no Tērbatas [studijām], atsacīties no visa tā cildenā un lielā, kas dzīvē meklējams?

2.1.Neizraudzīties, neizvēlēties sev (piemēram, apģērbu), iztikt (bez tā).

PiemēriJa tu esi bāla un tev ir tumšas acis, no melna tērpa.. labāk atsakies.

3.Vairs neizpildīt (kādas saistības). Paziņot, ka vairs neuzskata sevi par saistītu (ar ko). Atteikties.

PiemēriAtsacīties no mantojuma tiesībām.

Atsacīties no mantojuma tiesībām.
Atsacīties no saviem audžuvecākiem.
«Viņš [bērns] vairs nav tavs!» Liene noteikti atbildēja. «Tu sen esi atsacījies no visām tiesībām uz viņu.»
«Bet, ja nu tu no viņa.. pavisam negribi atsacīties, tad lai viņš apmeklē tevi. Es tam nepretošos.»

3.1.Noraidīt, vairs neatzīt (savus iepriekšējos uzskatus, darba paņēmienus u. tml.).

PiemēriAtsacīties no savām domām.

Atsacīties no savām domām.
Atsacīties no saviem nodomiem.
..viņš esot atsacījies no saviem agrākajiem centieniem un atmetis visam ar roku.
Vienā mirklī cilvēks izdzīvo gadus, iemīl, ienīst, maina pārliecības, atsakās no vecām ticībām.
Bet [dzejnieka] doma nelabprāt atsakās no ierastās gultnes. Vieglāk to ievirzīt pareizi pašā sākumā; atteikties no pierastā - jau daudz grūtāk.

4.parasti 3. pers. Pārtraukt, pārstāt, nespēt darboties (par ķermeņa daļām, orgāniem, arī apziņu u. tml.).

Piemēri«Tātad jūs...» ar pūlēm izdabūju pār lūpām, jo dīvainā kārtā mēle atsakās klausīt. Es klusēju.. Es nespēju runāt.

«Tātad jūs...» ar pūlēm izdabūju pār lūpām, jo dīvainā kārtā mēle atsakās klausīt. Es klusēju.. Es nespēju runāt.
Vakaros viņš tikmēr lasīja, kamēr smadzenes atsacījās uztvert izlasīto.

Avoti: 1. sējums