atsacīties
atsacīties -sākos, -sakies, -sakās, pag. -sacījos; refl.
1.Izteikt nevēlēšanos, nebūt ar mieru (ko darīt, veikt). Neuzņemties, arī vairs neizpildīt (piemēram, kādu darbu). Atteikties.
PiemēriAtsacīties no brigadiera pienākumiem.
1.1.Nepakļauties (kādam rīkojumam, pavēlei u. tml.).
PiemēriKaravīri atsakās šaut uz demonstrantiem.
1.2.Noraidīt, nepieņemt (piedāvājumu, priekšlikumu, lūgumu u. tml.).
PiemēriAtsacīties no ceļazīmes uz sanatoriju.
2.Netīkot, necensties (pēc kā). Arī ziedot, upurēt. Atteikties.
PiemēriAtsacīties no slavas.
2.1.Neizraudzīties, neizvēlēties sev (piemēram, apģērbu), iztikt (bez tā).
PiemēriJa tu esi bāla un tev ir tumšas acis, no melna tērpa.. labāk atsakies.
3.Vairs neizpildīt (kādas saistības). Paziņot, ka vairs neuzskata sevi par saistītu (ar ko). Atteikties.
PiemēriAtsacīties no mantojuma tiesībām.
3.1.Noraidīt, vairs neatzīt (savus iepriekšējos uzskatus, darba paņēmienus u. tml.).
PiemēriAtsacīties no savām domām.
4.parasti 3. pers. Pārtraukt, pārstāt, nespēt darboties (par ķermeņa daļām, orgāniem, arī apziņu u. tml.).
Piemēri«Tātad jūs...» ar pūlēm izdabūju pār lūpām, jo dīvainā kārtā mēle atsakās klausīt. Es klusēju.. Es nespēju runāt.
Avoti: 1. sējums