izbļauties
izbļauties -bļaujos, -bļaujies, -bļaujas, pag. -blāvos; refl.; sar.
1.Izkliegties.
Piemēri..Osienes bērni.. aizvilkās lejā ganībās pie mazā Andra izplosīties un izbļauties.
2.Skaļi, nesavaldīgi izraudāties (parasti par bērniem).
PiemēriPa reizei es teicu: «Nu, velns, izbļaujies arī, cik tik tev rīkle nes!» un atgāju pavisam nost no šūpuļa.
3.parasti 3. pers. Skaļi izmauroties, izblēties, izņaudēties.
Avoti: 3. sējums