izbojāt
izbojāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; trans.
1.Padarīt sliktu, mazvērtīgu vai nelietojamu. Sabojāt.
PiemēriIzbojāt tērpu.
- Izbojāt tērpu.
- Ūdens izbojājis sienas apmetumu.
- ..jālauza galva, kā salabot skārda jumtu vai pašizgāzēja izbojātu sētas posmu.
2.Padarīt ļoti neglītu, nepatīkamu.
PiemēriViņas varbūt sevišķi skaisto seju izbojājusi plata apdeguma rēta..
- Viņas varbūt sevišķi skaisto seju izbojājusi plata apdeguma rēta..
3.Padarīt sliktu (piemēram, garastāvokli, attiecības). Arī izjaukt.
PiemēriIzbojāt omulību.
- Izbojāt omulību.
- Lietainais laiks izbojāja ceļojumu.
- Tā mēs vēl varam izbojāt jūsu dēla karjeru.
Avoti: 3. sējums