izbradāt
izbradāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; trans.
1.Bradājot izbojāt, arī izpostīt.
PiemēriIzbradāt pļavu.
1.1.Bradājot padarīt nelīdzenu, grumbuļainu.
PiemēriMēs bērniem atrastu vietu.., lai nav jāklīst pa aitu un govju izbradāto gatvi.
2.Izstaigāt (piemēram, staignu, brikšņainu vietu).
PiemēriZēni dienām izbradāja visu krastmalu, tomēr airus neatrada.
Avoti: 3. sējums