izbraukt
izbraukt -braucu, -brauc, -brauc, pag. -braucu.
1.intrans. Braukšus izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriIzbraukt no pilsētas.
2.intrans. Braukšus doties (uz kurieni noteiktā nolūkā).
PiemēriIzbraukt komandējumā.
2.1.Doties (piemēram, atpūtā, ekskursijā, viesos).
PiemēriSvētku priekšvakarā es izbraucu uz laukiem.
3.intrans. Braukšus izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
PiemēriIzbraukt caur birzi.
Stabili vārdu savienojumiIzbraukt cauri.
3.1.savienojumā ar «cauri»; pārn.; sar. Ātri izlasīt, izskatīt.
PiemēriIzbraukt cauri brošūrai.
4.intrans. Uzsākt braucienu.
Piemēri..viņš paziņoja, ka izbrauks parit agri no rīta..
5.intrans. Braukt un pabeigt braukt (parasti, pārvarot grūtības).
PiemēriNav tik vienkārši izbraukt pa izrakāto Ļeņina ielu, bet viņš to prot.
6.trans. Braucot izvirzīt (transportlīdzekli).
PiemēriLēni izbraukt mašīnu no garāžas.
6.1.Braucot izvadīt (iejūgtu zirgu).
PiemēriIzbraukt zirgu no pagalma.
6.2.Braucot izvadīt (pa kurieni).
PiemēriPuisim ir stipras rokas, un viņš droši izbrauc Ārei [zirgu] pa nelīdzeno tīrumu no zārda pie zārda.
7.trans. Braucot pabūt (daudzās vai visās vietās). Braucot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā).
PiemēriUn tagad biju izbraucis Rīgu, piedzīvojis tik daudz..
7.1.Savienojumā ar «ceļš». Paveikt braucienu (pa kurieni).
Piemēri..es gribētu viņam pastāstīt par savu Rīgas ceļu, kuru izbraucu pērn rudens sākumā.
8.trans. Vairākkārt braucot, padarīt nelīdzenu (parasti ceļu).
Piemēri..lielākā daļa ceļu [pēc kara] bija izbraukti, bedraini, bumbu izārdīti.
8.1.Vairākkārt braucot, izbojāt, daļēji iznīcināt.
PiemēriIzbraukt pļavu.
9.trans. Braucot radīt, izveidot (kur, piemēram, bedres).
PiemēriCeļš.. gluds, ja vien nebūtu saglabājušās rudens lietavās izbrauktās vagas un bedres..
10.trans.; sar. Izvirzīt (parasti roku, pirkstus) cauri (kam), caur (ko).
PiemēriDzintarnieks izbrauca roku cauri plānajiem matiem.
Avoti: 3. sējums