izbrāķēt
izbrāķēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Vērtējot, šķirojot atzīt par nederīgu, normām neatbilstošu.
PiemēriIzbrāķēt nestandarta produkciju.
1.1.Vērtējot, šķirojot atzīt par nederīgu, likvidējamu.
Piemēri..tā kā pienu arī šīs govis dod labi, tad neviens pat nedomā tās izbrāķēt..
2.sar. Atzīt par nederīgu, nelietojamu. Nopelt, noniecināt. Atzīt par nepiemērotu.
PiemēriIzbrāķēt ēdienu.
2.1.Atzīt par nepiemērotu karadienestam.
Piemēri..viņš.. mobilizācijas laikā nežēloja naudu un dzēra dažādas zāles, lai iesaukšanas komisija izbrāķētu.
Avoti: 3. sējums