Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
izbrēkt
izbrēkt -brēcu, -brēc, -brēc, pag. -brēcu; trans.; sar.
Skaļi, neapvaldīti, arī izmisīgi izkliegt. Raudot izkliegt.
PiemēriApspiestus sāpju kliedzienus viņa [atraitne] izbrēca tikai tad, kad iedomāja, kā nu tagad dzīvos.
Avoti: 3. sējums