Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
izbrīnīties
izbrīnīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.
Pārdzīvot izbrīnu.
PiemēriNogurums nozuda, un viņš gandrīz izbrīnījās, ka nejuta sāpot arī noberzto kāju.
Avoti: 3. sējums