izbrīvēt
izbrīvēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Padarīt brīvu, atbrīvot (cilvēku).
PiemēriDaudzu darbietilpīgo operāciju likvidēšana dod iespēju izbrīvēt vairākus desmitus palīgstrādnieku.
2.Izkārtot tā, ka nav aizņemts. Padarīt izmantojamu.
Piemēri..dienas steigā viņam grūti izbrīvēt laiku mierīgai sarunai.
Avoti: 3. sējums