izbrucināt
izbrucināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.; apv.
1.Izasināt (izkapti) ar galodu.
PiemēriIzbrucināta izkapts.
- Izbrucināta izkapts.
2.Izplaucēt [1].
Piemēri..abas pusmucas, jau izbrucinātas ar karstu ūdeni, gaidīja turpat zālītē.
- ..abas pusmucas, jau izbrucinātas ar karstu ūdeni, gaidīja turpat zālītē.
- sal. «Ko nu piegrauzīsi [ledu], kad mute jau kā izbrucināta!»
- pārn. Slāpa, briesmīgi slāpa. Guldzieniem nāca skābas grēmas, izbrucināja rīkles galu un muti.
Avoti: 3. sējums