nostāties
nostāties -stājos, -stājies, -stājas, pag. -stājos; refl.
1.Novietoties stāvus (kur, kā).
PiemēriNostāties blakus.
- Nostāties blakus.
- Nostāties ierindā.
- Nostāties istabas vidū.
- Adatiņš smejas, staigādams pa istabu.., - nostājas pie loga, paskatās, apgriežas, nostājas pie durvīm..
- Viņa iznāca no alejas ēnas un nostājās pie vārtiņiem..
- Grozā tupēja gailis ar sasietiem spārniem un kājām... Viņa uzmanīgi pārgrieza saites, gailis mazliet grīļīgi nostājās uz kājām un izstaipīja spārnus.
- pārn. ..pēc pāris gadiem blakus vecajai Rīgai simt soļu attālumā nostāsies celtne, kas reprezentēs jauno, moderno Rīgu.
- pārn. Trīs bērzi iznākuši no meža un nostājušies rindā..
Stabili vārdu savienojumiNostāties (acu) priekšā.
- Nostāties (acu) priekšā idioma — Izraisīties psihē (parasti par priekšstatu).
- Nostāties (arī tikt) uz (pareizā) ceļa idioma — Nostabilizēties (materiāli vai morāliski).
- Nostāties blakus (arī līdzās) idioma — Būt līdzvērtīgam.
- Nostāties ceļā idioma — 1. Aizšķērsot ceļu.2. Kavēt, traucēt.
- Nostāties kāda pusē idioma — Atbalstīt kādu, simpatizēt kādam.
- Nostāties malā idioma — Nepiedalīties, arī neiejaukties (kur).
- Nostāties pret ko (arī pretī, pretim kam) idioma — Neatbalstīt. Radīt šķēršļus (kam).
- Nostāties priekšgalā idioma — Uzņemties vadību.
- Nostāties uz (kāda) ceļa idioma — Izraudzīties, uzsākt kādu darbu, darbību, dzīves veidu.
- Nostāties uz (savām) kājām idioma — 1. Kļūt patstāvīgam.2. Nostiprināties, nostabilizēties.
1.1.Ieņemt noteiktu stāju, stāvokli.
PiemēriNostāties pamatstājā.
- Nostāties pamatstājā.
- Nostāties starta pozīcijā.
- ..viņš saderēja ar.. Viļumu, ka pārmetīs kūleni un nostāsies uz rokām.
Stabili vārdu savienojumiNostāties uz rokām.
- Nostāties uz rokām — Novietoties vertikāli balstā uz rokām.
2.Iesaistīties (piemēram, kādās attieksmēs), pievienoties (piemēram, uzskatam, viedoklim).
PiemēriNostāties vājāko pusē.
- Nostāties vājāko pusē.
- Antons Birkerts mūsu literatūras zinātnē cērt jaunu stigu,.. nostādamies stingrās demokrāta pozīcijās..
- Savā tālākajā darbībā Kārlis Markss.. galīgi nostājās uz dialektiskā materiālisma kā visprogresīvākās filozofijas pamatiem.
2.1.Tikt lietotam, atrasties (kādā teksta vietā) – par valodas vienībām.
Piemēri..dzejā ar adjektīvu izteikts apzīmētājs bieži nostājas aiz apzīmējamā vārda..
- ..dzejā ar adjektīvu izteikts apzīmētājs bieži nostājas aiz apzīmējamā vārda..
- Saikļu starp salīdzināmajām pusēm [salīdzinājumā] var arī nebūt, to vietā var nostāties vai nu domu zīme, vai arī īpašs frāzes kārtojums.
2.2.Iekļauties kādā sistēmā noteiktās attieksmēs ar citiem tās elementiem.
PiemēriTādējādi perifrāze it kā nostājas starp metonimiju un metaforu..
- Tādējādi perifrāze it kā nostājas starp metonimiju un metaforu..
Stabili vārdu savienojumiViss nostājas savā (arī īstajā) vietā.
- Viss nostājas savā (arī īstajā) vietā — Saka, ja viss nokārtojas, visi jautājumi tiek atrisināti.
3.parasti 3. pers. Rasties, izraisīties (par attiecībām starp cilvēkiem, par šādu attiecību izpausmi).
Piemēri..starp viņiem nostājies savāds svešums.
- ..starp viņiem nostājies savāds svešums.
- Arnis paklausīgi apsēdās, un saspringtais klusums atkal nostājās starp viņiem.
3.1.Rasties, iestāties (par parādībām dabā).
PiemēriAiz loga nemanot nostājas nakts, bet viņu valodas vēl nav beigušās.
- Aiz loga nemanot nostājas nakts, bet viņu valodas vēl nav beigušās.
4.parasti 3. pers. Apstāties (par transportlīdzekļiem).
PiemēriVilciens nostājās, visi līdzbraucēji aizsteidzās..
- Vilciens nostājās, visi līdzbraucēji aizsteidzās..
5.Pārstāt darboties (par mehānismiem, mašīnām u. tml.).
PiemēriMotors nostājas.
- Motors nostājas.
- Varbūt pulkstenis nostājies? Nē, viņš tikšēja ātri un vienmuļi.
5.1.Pārstāt funkcionēt (par ķermeņa daļām, to darbību).
PiemēriPulss nostājas.
- Pulss nostājas.
- ..tīruma malā viņš saļima, un pēc īsa brītiņa sirds nostājās.
5.2.pareti Pārtraukt, izbeigt, pārvarēt (fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
Piemēri..Priecīgs es nostājos elpot..
- ..Priecīgs es nostājos elpot..
- Viņa prāti nostājās domāt...
6.parasti 3. pers. Norimt, arī izbeigties (par parādībām dabā).
PiemēriNo rīta lietus bija drusku nostājies, bet uz pusdienu sāka līt par jaunu.
- No rīta lietus bija drusku nostājies, bet uz pusdienu sāka līt par jaunu.
- ..vējš pavisam nostājies, un dūmi no skursteņiem cēlās tieši pret debesīm..
6.1.Apklust (par skaņu).
Piemēri..nenostājas lielgabalu dārds..
- ..nenostājas lielgabalu dārds..
6.2.pareti Tikt pārvarētam, izbeigties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
Piemēri..nostājušās dusmas un rūgtums uzliesmo ar jaunu sparu.
- ..nostājušās dusmas un rūgtums uzliesmo ar jaunu sparu.
- ..viņas sirds apklusa.. un asaras nostājās.
7.parasti 3. pers. Atrodoties miera stāvoklī, sadalīties vielas daļiņu slāņos (par šķidrumu). Nodalīties no šķidruma, kas atrodas miera stāvoklī (par vielas daļiņu slāni).
PiemēriKafija nostājusies.
- Kafija nostājusies.
- Biezumi kafijā nostājušies.
- ..[alus] muciņa bērēs būs izdzerta, un mieles nostāsies dibenā.
7.1.Pacelties, arī atrasties virspusē (šķidrumam, traukam ar šķidrumu, ūdenstilpei) – parasti par priekšmetiem.
PiemēriUz ūdens nostājušās sabirušās lapas.
- Uz ūdens nostājušās sabirušās lapas.
- Ūdens spaiņa virspusē nostājušies gruži.
Avoti: 5. sējums