disciplinēt
disciplinēt parasti 3. pers., -ē, pag. -ēja; trans.
1.Likt pakļauties disciplīnai [2]. Pieradināt pie noteiktas kārtības.
PiemēriKolektīva disciplinējoša ietekme.
1.1.Apvaldīt, ierobežot, saskaņot ar kādām normām (psihiskos procesus).
PiemēriDisciplinēt gribu.
Avoti: 2. sējums