dirnēt
dirnēt dirnu, dirni, dirn, pag. dirnēju; intrans.; sar.
1.Ilgāku laiku bezdarbīgi, arī bezmērķīgi uzturēties, atrasties (kur).
PiemēriIstabā pie pudelēm, krūzītēm un šķīvjiem piekrauta galda jau ar miglainām acīm dirnēja kuprītis saimnieks..
- Istabā pie pudelēm, krūzītēm un šķīvjiem piekrauta galda jau ar miglainām acīm dirnēja kuprītis saimnieks..
- Uz ielas dirnēja kāzinieku važoņu rinda.
1.1.Ilgāku laiku nekustīgi uzturēties, atrasties (kur).
PiemēriVienalga, spīd saule vai no augstienēm lejup brāžas traks vējš ar slapjdraņķi, ierāvuši galvas apkaklēs, viņi [mašķernieki] pacietīgi dirn kaut kur krastā..
- Vienalga, spīd saule vai no augstienēm lejup brāžas traks vējš ar slapjdraņķi, ierāvuši galvas apkaklēs, viņi [mašķernieki] pacietīgi dirn kaut kur krastā..
Avoti: 2. sējums