Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
disciplinēts
disciplinēts -ais; s. -a, -ā
disciplinēti apst.
1.Tāds, kas ievēro disciplīnu [2]. Tāds kas pieradis pie noteiktas kārtības.
PiemēriDisciplinēts skolēns.
  • Disciplinēts skolēns.
  • Disciplinēts darbinieks.
  • Klase bija klusa un kaut kā sevišķi disciplinēta. Visi uzmanīgi klausījās.
  • Vēl dažas minūtes zīmētava rūca un dunēja kā bišu strops, tad disciplinētākie sāka klusināt skaļākos..
1.1.Tāds, kurā izpaužas disciplīna [2].
PiemēriDisciplinēta stāja.
  • Disciplinēta stāja.
  • Disciplinētas kustības.
  • Meistars negaida laimīgas iedvesmas mirkļus. Viņa jaunrades spēki ir disciplinēti un klausa dzelžainajai gribai.
  • Nereti Rīgas ielās redz disciplinēti maršējam jūrnieku tērpos ģērbtu jauniešu pulku.
Avoti: 2. sējums