Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
disharmonija
disharmonija -as, s.; parasti vsk.
1.mūz. Nesaskaņa, griezīgs skanējums. Saskaņas, harmonijas traucējums.
PiemēriSkaņu disharmonija.
2.Neatbilstība. Nesaskaņa, nesaskaņotība.
PiemēriKrāsu disharmonija.
Avoti: 2. sējums