aizspiesties
aizspiesties -spiežos, -spiedies, -spiežas, pag. -spiedos; reti
1.Spraucoties (kam cauri, garām), aizkļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.). Aizspraukties.
PiemēriAizspiesties drūzmā līdz izejai.
1.1.pareti Piespiesties, piekļauties (aiz kā).
Piemēri..veckungs.. jau nāca pa vārtiem iekšā. Man bij neveikli tāļāk [tālāk] iet, es aizspiedos aiz durvju stenderes un no šejienes lūkojos ārā.
1.2.sar. Aizspriesties1.
PiemēriMaizes gabals aizspiedies kaklā, nevar norīt.
Stabili vārdu savienojumi
2.parasti 3. pers. Spēji tikt pārtrauktam (parasti par elpu, balsi). Aizspriesties (2).
Piemēri"Es precēšos..." [Saka Marta.] Zelmai.. uz acumirkli elpa aizspiedās kaklā. Tad viņa iekāsējās vai iesmējās - nevarēja saprast, ko.
Avoti: 1. sējums