paciest
paciest -ciešu, -ciet, -cieš, pag. -cietu; trans.
1.Spēt pakļauties, arī pielāgoties (nevēlamu apstākļu iedarbībai) un izturēt (to).
PiemēriPaciest aukstumu.
1.1.intrans.
PiemēriAr cimdiem lāgā neveicās, Alise tos nometa un strādāja kailām rokām. Pirksti nosala stīvi, bet paciest varēja.
1.2.Spēt pakļauties, arī pielāgoties (fiziskām sāpēm, mokām u. tml.) un izturēt (tās).
PiemēriPaciest slāpes.
1.3.Spēt, parasti samērā ilgi, pakļauties, arī pielāgoties (negatīvam psihiskam stāvoklim, negatīvai psihiskai iedarbībai) un izturēt (to).
PiemēriPaciest zobgalības.
1.4.intrans.
PiemēriMarija: Paciet, meitiņa, gan jau ar laiku arī tu aizmirsīsi un viss pāries.
2.parasti 3. pers. Spēt pārciest, izturēt (nevēlamus augsnes, klimatiskos apstākļus) — par augiem, to daļām.
PiemēriKamēr vēl nav sēti vasarāji, agronoms domā par ziemājiem. Tie bargo salu un dziļo sniegu pacietuši diezgan labi.
3.Samierināties (ar ko). Ciest (5).
PiemēriNevarēt paciest melus.
Avoti: 6-1. sējums