Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
palaisties2
palaisties -laižos, -laidies, -laižas, pag. -laidos; refl.
1.Kļūt slinkam, nevīžīgam. Arī morāli pagrimt. Izlaisties (2).
Piemēri«Es saprotu gluži labi, kādēļ veči palaižas, staigā nosušķētās drānās, kādēļ velk cauras zeķes, kādēļ tik omulīgi sedzas ar lupatām.»
Stabili vārdu savienojumiPalaisties (arī izlaisties) mutē.
1.1.Atstāt (ko nedarītu), atteikties (no kā nodomāta). Piekāpties, padoties, arī pakļauties.
PiemēriEduards Veidenbaums nepalaižas. Viņš no jauna meklē vedēju un beidzot to atrod.
2.Paļauties (uz ko, kādu), an uzticēties (kādam).
PiemēriPalaisties uz labu laimi.
Avoti: 6-1. sējums