palaisties1
palaisties -laižos, -laidies, -laižas, pag. -laidos; refl.
1.Laižoties pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.). Laisties nelielu attālumu, neilgu laiku.
PiemēriAlbīns paķēra sprunguli un svieda ar to čakstei. Tā izbailēs palaidās drusku tālāk..
2.Laižoties pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
PiemēriSikspārnis palaižas zem jumta.
3.Laižoties pavirzīties garām (kam), arī gar (ko).
Piemēri..skarbi čakstinādama, garām gar pašu galvu palaidās lielā čakste.
4.Ātri (piemēram, ejot, skrienot, braucot) pavirzīties.
PiemēriBet, kā es palaižos no kalna lejup, ta šī prom. Pļavai pāri, gar jūsu ataugu..
5.Parasti savienojumā ar «varēt», «spēt»: varēt (spēt) laisties.
PiemēriJaunie putni jau spēj labi palaisties.
Avoti: 6-1. sējums