palaisties1
palaisties -laižos, -laidies, -laižas, pag. -laidos; refl.
1.Laižoties pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.). Laisties nelielu attālumu, neilgu laiku.
PiemēriAlbīns paķēra sprunguli un svieda ar to čakstei. Tā izbailēs palaidās drusku tālāk..
- Albīns paķēra sprunguli un svieda ar to čakstei. Tā izbailēs palaidās drusku tālāk..
- ..putns nošūpojās zarā, palaidās tālāk, šūpojās atkal..
2.Laižoties pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
PiemēriSikspārnis palaižas zem jumta.
- Sikspārnis palaižas zem jumta.
3.Laižoties pavirzīties garām (kam), arī gar (ko).
Piemēri..skarbi čakstinādama, garām gar pašu galvu palaidās lielā čakste.
- ..skarbi čakstinādama, garām gar pašu galvu palaidās lielā čakste.
- Lords [suns] jau tīri vai jūt gar degunu palaižamies pirmo biti..
4.Ātri (piemēram, ejot, skrienot, braucot) pavirzīties.
PiemēriBet, kā es palaižos no kalna lejup, ta šī prom. Pļavai pāri, gar jūsu ataugu..
- Bet, kā es palaižos no kalna lejup, ta šī prom. Pļavai pāri, gar jūsu ataugu..
- Viņa [slēpotāja] gausi velk soli pēc soļa, tikai nogāzēs palaižas brīvāk.
5.Parasti savienojumā ar «varēt», «spēt»: varēt (spēt) laisties.
PiemēriJaunie putni jau spēj labi palaisties.
- Jaunie putni jau spēj labi palaisties.
Avoti: 6-1. sējums