Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
ņemt
ņemt ņemu, ņem, ņem, pag. ņēmu; trans.
1.Tvert (parasti ar roku), lai dabūtu, iegūtu, turētu, arī lai novietotu, pārvietotu.
PiemēriŅemt rokā lāpstu.
  • Ņemt rokā lāpstu.
  • Ņemt karoti un sākt ēst.
  • Ņemt adatu pirkstos.
  • Ņemt bērnu pie rokas.
  • Ņemt nost cepuri.
  • Ņemt cepumus ārā no cepeškrāsns.
  • Liene turēja roku izstieptu, bet Ernests vilcinājās paciņu ņemt. Pēdīgi viņš to darīja nodurtām acīm.
  • Uz brītiņu Druviņu tēvs izņēma pīpi no mutes. «Spriedumu es neatzīstu..» viņš skarbi nosaka un ņem atkal pīpi mutē.
  • «Laika, ņem ciet, ņem ciet!» es uzsaucu, un viņa [kuce], it kā to vien gaidījusi, apsviežas, un... un nu tas [medījums] ir rokā. Skaidri dzirdu Laikas uzvaras kaucienus..
  • Ja nu kādreiz Silmežs būtu ko rakstījis, tad nu gan viņš it labi atminētos, kur spalvu nolicis, - bet kur nu tie gadi, kad pats spalvas ne rokā nebija ņēmis!
  • ..karš spieda grāmatvedi ņemt rokās ieroci. Viens no pirmajiem viņš brīvprātīgi devās uz fronti.
  • «Laiks nākt brokastīs, un te vēl mutes nav nomazgājuši,» durvīs stāvēdama, bārās Anna, «laikam vajadzēs ņemt stibu rokās...»
  • Uz ielas viņi izgāja blakām. «Drošāk!» Helga mudināja. «Kāpēc jūs negribat ņemt mani zem rokas?»
Stabili vārdu savienojumiNav ar pliku roku ņemams. Neņemt (ne) mutē.
1.1.Izvēlēties un tvert (rokās), lai lietotu, izmantotu. Lietot, izmantot, arī patērēt.
PiemēriŅemt griešanai asu nazi.
  • Ņemt griešanai asu nazi.
  • Ņemt no bibliotēkas grāmatas.
  • Lūdzu, ņemiet vēl kādu konfekti!
  • Nekad Viņš neprasīja vieglāko arklu, Un vienmēr ņēma Tos trakākos zirgus..
  • Emaljētā katliņā ielej nedaudz ūdens, pieliek sāli un galda etiķi (uz kilogramu sēņu ņem.. pusglāzi etiķa).
Stabili vārdu savienojumiŅemt uz renti.
1.2.sar. Izmantot savas veselības uzlabošanai, stiprināšanai (parasti medicīnisku procedūru).
PiemēriArī es pēc brokastīm izģērbjos un uzkāpju uz komandtiltiņa ņemt saules vannas.
  • Arī es pēc brokastīm izģērbjos un uzkāpju uz komandtiltiņa ņemt saules vannas.
  • «Sveiks, Augusti» viņš pamāj viesmīlim. «Es tevi gandrīz nepazinu. Tu būsi ņēmis sodas vannas.»
1.3.Panākt, ka gūst, dabū (sev kādu labumu, ko patīkamu). Atļauties (ko izmantot, piesavināties u. tml.).
PiemēriŅemt dāvanas.
  • Ņemt dāvanas.
  • Ņemt sev lielas tiesības.
  • Ņemt kukuļus.
  • Spore: Laimi jau vajag mācēt ņemt, dārgā, neviens to mums klāt nenesīs...
  • «Nekad viņa [Pagaidu valdība] nedos mieru. Viņas politika - iekarošanas politika. Miers jāņem mums pašiem.»
  • Tiklīdz tralis pazudis zem ūdens, matroži izklīst. Pēc piecām minūtēm viņi jau krāc vēl neatdzisušajās kojās, ņemdami savu tiesu pastāvīgajā divkaujā ar miega badu.
  • Viņš savu atvaļinājumu gribēja ņemt februāra beigās.
Stabili vārdu savienojumiŅemt atvaļinājumu.
  • Ņemt atvaļinājumu — Iet atvaļinājumā, izmantot (likumā paredzētajā kārtībā piešķirto) atvaļinājumu.
1.4.intrans.
Piemēri..šis [vecās sievietes] skaistums ir bijis valdonīgs, tāds, no kura kļūst bail, tāds, kas pieradis ņemt, bet pretī nedot.
  • ..šis [vecās sievietes] skaistums ir bijis valdonīgs, tāds, no kura kļūst bail, tāds, kas pieradis ņemt, bet pretī nedot.
  • Gaidīt un cerēt ir labi, Un rātni ir prasīt un lūgties: Labāk ir negaidīt daudz, Neprasīt, nelūgties - ņemt.
  • Mums nav nedz tiesību, nedz laika pie krusta sevi pienaglot. Vēl jādzied pāri bēdu bēdai, vēl jāvar ņemt, vēl jāvar dot.
1.5.Plosīt (maksu), arī pieļaut, ka (kāds) atlīdzina, maksā (par ko).
Piemēri«Trīs pāri apakšbikšu esmu pašuvis,.. bet nezinu, cik ņemt maksas.»
  • «Trīs pāri apakšbikšu esmu pašuvis,.. bet nezinu, cik ņemt maksas.»
  • Tēvocis ņēma naudu no svešā, arī par atsperi noprasīja.
  • Te viens.. pat ņemot naudu par centrifūgas lietošanu.
2.Saistīt darbā (parasti pastāvīgā, sistemātiskā).
Piemēri«Vai tad jūs skolas darbā nedomājat atgriezties?» Mirdza pētīja. - «Es jau nezinu, vai mani ņems,» Kalupe mierīgi atbildēja.
  • «Vai tad jūs skolas darbā nedomājat atgriezties?» Mirdza pētīja. - «Es jau nezinu, vai mani ņems,» Kalupe mierīgi atbildēja.
  • Marčuls zināja - šeit Randenē būs viņa pēdējais darbs. Citur neviens vairs neņems pretim baltu veci neveiklām rokām.
2.1.intrans.
PiemēriVarbūt mēģināt vēlreiz iestāties ugunsdzēsējos? Nē, neņems! Atpakaļ uz kokzāģētavu? Neņems.
  • Varbūt mēģināt vēlreiz iestāties ugunsdzēsējos? Nē, neņems! Atpakaļ uz kokzāģētavu? Neņems.
  • «Ja jūs ņemtu, es nāktu atpakaļ.» Un tā viņa atkal strādā.. koku pieņemšanas punktā par grāmatvedi.
2.2.Saistīt (kāda uzdevuma, pasākuma veikšanā), aicināt (būt par ko), arī pieļaut, ka kāds var ko veikt, būt kādā situācijā.
PiemēriŅemt dzīvokļa remontam krāsotājus.
  • Ņemt dzīvokļa remontam krāsotājus.
  • Ņemt apakšīrnieku.
  • Ņemt meiteni dejot.
  • ..[vējš] mežā izlauza tik daudz koku, ka gribot negribot bija jāņem zāģeri, lai sagriež dēļos..
  • Tā māmiņas vaina bija, Ka es augu netikusi: Kam tā ņēma kalponīti, Mani lēti audzināja?
  • Gandrīz visos gājienos viņu ņēma par ceļvedi, un šo goda uzdevumu viņš uzņēmās labprāt..
  • Reiz kādā vētrainā vakarā es nolēmu atrast siltu paspārni naktsguļai.., bet nekur mani neņēma pretī.
  • «Salasījos rakstus par jogismu. Mācījos koncentrēt savas domas, ņemdama palīgā arī tehniskus paņēmienus.»
  • ..mēs.. ņemam talkā matemātiku. Visu, ko var pastāstīt medicīniskie dokumenti, pārtulkojam skaitļu valodā.
Stabili vārdu savienojumiŅemt palīgā. Ņemt talkā.
  • Ņemt palīgā — 1. Aicināt palīgā (kādu).2. Izmantot, lietot (ko kāda darba, procesa veikšanai).
  • Ņemt talkā — 1. Aicināt talkā (kādu).2. Izmantot, lietot (ko kāda darba, procesa veikšanai).
2.3.Radīt (kam) kādu stāvokli, situāciju, apstākļus. Panākt, ka (kam) rodas kāds stāvoklis, situācija, apstākļi.
PiemēriŅemt aizbildnībā (arī aizgādnībā, aizgādībā).
  • Ņemt aizbildnībā (arī aizgādnībā, aizgādībā).
  • Ņemt glabāšanā.
  • Viens otrs no vecajiem braucējiem gribēja mani apcelt, nodarīt kādu sīku pārestību, bet tu ņēmi mani savā aizsardzībā un aizstāvēji.
  • ..Oļiņš ņēma pajūgu savā ziņā un nobrauca rijas priekšā.
  • Stāsta, ka dažās Viduseiropas valstīs, kur mežu palicis gaužām maz un kur vai ik koks ņemts uzskaitē, tūristiem.. ugunskurus kurināt esot aizliegts.
Stabili vārdu savienojumiŅemt gūstā.
2.4.Iesaukt2.
PiemēriŅemt armijā.
  • Ņemt armijā.
  • Ņemt karā.
  • Vienīgos dēlus neņēma kara dienestā, tāpēc tie, kam vairāk dēlu, centās kādu norakstīt radiniekiem..
2.5.Precēt.
PiemēriŅemt skaistu līgavu.
  • Ņemt skaistu līgavu.
  • Ņemt vīru.
  • Pa vidu kāda dzēlīga balss noteikti izmet: «Tu gan esi briesmīgi smuks, Belamī. Varbūt mani par sievu ņemsi?»
  • Ne es tevi gaidījusi, Ne tu mani ņēmis, Katram savu rudzu zemi Mūžs ir lēmis.
  • Es, meitiņa, tevi ņemtu, Tev nav gudra padomiņa! Man jāvalda tēva zeme, Vajag gudras līgaviņas.
3.savienojumā «ņemt līdzi» Aicināt, arī atļaut (kādam) doties, arī atrasties, būt kopā ar sevi.
PiemēriŅemt bērnus līdzi tūristu pārgājienā.
  • Ņemt bērnus līdzi tūristu pārgājienā.
  • Pienākusi viņa man lūdza, vai es šo ar nevarētu ņemt līdz uz kapsētu, ja es turp braukdams.
  • Edžiņš: Ka tu zinātu, kā man tevis būs žēl! Un cik garš laiks man būs! Un kā man te nepatīk! Ņem mani līdzi! - Noliņš: Nu nāc, nāc!
  • Bet Robiks saka: «Es jau nezinu, vai Inese mani ņems līdzi.» Atkal tēvs atbild..: «Ej nu, ej... kādēļ tad šī neņems? Abiem būs īsāks laiks.»
  • pārn. Vakarējā jubilejas izrādē Bērziņš - Tanheizers - ņēma ikkatru līdzi varenā dziedājuma un spēcīgā tēlojuma varā.
3.1.Vest, transportēt (ko) sev līdzi, arī turēt (ko) pie sevis, sev klāt.
PiemēriŅemt ceļojumā līdzi mugursomu.
  • Ņemt ceļojumā līdzi mugursomu.
  • Vienmēr ņemt līdzi pulksteni.
  • ..Uģis Ziemelis visu nakti izprātojies.., kāpēc viņam šorīt jādodas uz kantori, kādēļ līdzi jāņem cepļa komjauniešu un jauniešu saraksts.
  • Viņš bija dzirdējis, ka šādos ciemos parasts līdzi ņemt arī pudeli vīna..
  • Reiz pļavā dzīvoja puķe - slaida ar zilzilu ziedu (tā sensenā ilgu krāsa). Es varu šo zilzilo ziedu ņemt līdzi uz satikšanos, un ziediņš tad runās pats un nebūs jārunā man.
4.Dabūt, iegūt, iegādāties, arī atrast, lai izmantotu.
PiemēriNezināt, kur ņemt naudu.
  • Nezināt, kur ņemt naudu.
  • Marija: Tiem [bērniem] vajag skolas, apģērba, kur to visu lai ņem?
  • «Bet pasakiet, kur lai mēs ņemam skolotājus?..»
  • ..Cikariņš zinājis pateikt ceļa meistaram, kur ņemama īstā oļu grants.
  • pārn. Lejupīte savus ūdeņus ņēma no mežu avotiem..
  • pārn. ..mūsdienu profesionālās mākslas saknes un avoti sākumu ņem tautas mākslā..
4.1.Izzināt, uzzināt (piemēram, faktus).
Piemēri«Kur tu esi ņēmusi tādas tenkas? Nudien, gluži kā joks! Es lai būtu tā teicis?».. - «Vai tad es zinu, kurā dienā... bet Rita apgalvo... tu tieši tā esot teicis.»
  • «Kur tu esi ņēmusi tādas tenkas? Nudien, gluži kā joks! Es lai būtu tā teicis?».. - «Vai tad es zinu, kurā dienā... bet Rita apgalvo... tu tieši tā esot teicis.»
4.2.Uzzināt, arī apgūt (piemēram, tekstu, domu), lai (to) izmantotu.
PiemēriAnnele nevar saprast, kur Lulīte ņem tādus nedzirdētus baramos vārdus.
  • Annele nevar saprast, kur Lulīte ņem tādus nedzirdētus baramos vārdus.
  • Kur, puisīti, tu būt [būtu] ņēmis Savu gudru padomiņu, Ja nebūtu māmuliņa Tevi gudri audzējusi?
  • Tautas dziesmās, kur paralēlismus sastopam sevišķi bieži, parasti viena aina ņemta no dabas, otra - no cilvēku dzīves.
5.Pirkt, iegādāties (ko).
PiemēriŅemt piena produktus tuvējā veikalā.
  • Ņemt piena produktus tuvējā veikalā.
  • Ņemt restorānā dažādus ēdienus.
  • Ņemt kinoteātrī biļeti pēdējā rindā.
  • Kam nebija cita ko pirkt, tas nāca un ņēma par kapeiku sērkociņus vai saulespuķu sēklas..
  • Zila krāsa visskaistākā, vismodernākā. Zilo visvairāk ņemot. Bet nu jau izpirkuši visu.
6.Vākt (kā, parasti dārzeņu, augļu) ražu (parasti ar rokām).
Piemēri«Pēc skolas gāju pie saimniekiem ravēt cukurbietes, tad sienu grābt, kartupeļus ņemt.»
  • «Pēc skolas gāju pie saimniekiem ravēt cukurbietes, tad sienu grābt, kartupeļus ņemt.»
  • Jā, rudens klāt. Jau mātes ņem kāpostus..
  • Kādā rudens dienā, kad ņēma nost ābolus un nesa iekšā, istabas durvis bija palikušas vaļā.
7.Skart (ar kādu darbību), apstrādāt, arī veikt (ko).
Piemēri«Vālu ņem tik platu, cik izkapts atļauj.»
  • «Vālu ņem tik platu, cik izkapts atļauj.»
7.1.intrans.
Piemēri..iespiedusi mapi padusē, viņa, ņemdama pa divi pakāpieniem uzreiz, lēkšoja augšup pa stacijas kāpnēm..
  • ..iespiedusi mapi padusē, viņa, ņemdama pa divi pakāpieniem uzreiz, lēkšoja augšup pa stacijas kāpnēm..
  • Viņš [pļāvējs] bij ņēmis līča vidū, pašā platākajā [pļavas] vietā..
  • Vienu dienu centrā pie ciemata aparu zemi nākamajam parkam. Dziļi tur bija jāņem - četrdesmit, četrdesmit pieci centimetri.
7.2.pārn. Izturēties (pret kādu), apieties (ar kādu).
Piemēri..cilvēki bariem nāca pie viņa un asos vārdos pārmeta, ka viņš vainīgs, esot par daudz mīksti ņēmis baronu, vajadzējis tūlīt vakarā prasīt atbildi, atņemt ieročus, likt parakstīt kalpu prasības.
  • ..cilvēki bariem nāca pie viņa un asos vārdos pārmeta, ka viņš vainīgs, esot par daudz mīksti ņēmis baronu, vajadzējis tūlīt vakarā prasīt atbildi, atņemt ieročus, likt parakstīt kalpu prasības.
7.3.Šaut (uz kādu, ko), apšaudīt (ko).
Piemēri«ES ņemšu malējo [hitlerieti], lai tas neielec krūmos,» Līdaka pačukstēja Amatniekam, kas jau bija sagatavojies šaušanai.
  • «ES ņemšu malējo [hitlerieti], lai tas neielec krūmos,» Līdaka pačukstēja Amatniekam, kas jau bija sagatavojies šaušanai.
  • «..lai ložmetēji pa pāriem, pārmaiņus un bez apstājas ņem piešauto krustojumu.»
8.savienojumā ar verbu Lieto, lai izteiktu darbības intensitātes pastiprinājumu.
Piemēri«..meistars, vai tas ir cilvēks? Nemaksā visu laiku un ņem vēl puiku piekauj!...» ..Liepas māte, saņēmusi rokas, lēni šūpo savu sirmo galvu.
  • «..meistars, vai tas ir cilvēks? Nemaksā visu laiku un ņem vēl puiku piekauj!...» ..Liepas māte, saņēmusi rokas, lēni šūpo savu sirmo galvu.
  • Tā ir pirmā reize, kad Valdis ņēmis viņu nopēlis, līdz šim viņš uz meiteni skatījies gandrīz ar apbrīnu.
8.1.intrans.
PiemēriŅemt un izdarīt.
  • Ņemt un izdarīt.
  • Ņemt aiziet uz teātri.
  • Ņēmis un mitējies, bet kur nu - kā iesācis [līt], tā nevar nostāt ne lūdzams.
9.Atzīt, uzskatīt (piemēram, par paraugu), pieņemt, izmantot (piemēram, par priekšzīmi).
Piemēri..kūtrākie ņēma priekšsīmi no čaklajiem, bieži vien iedami pie viņiem mācīties raitākus darba paņēmienus.
  • ..kūtrākie ņēma priekšsīmi no čaklajiem, bieži vien iedami pie viņiem mācīties raitākus darba paņēmienus.
  • «Vienu [istabu] ierīkoju par savu buduāru, ņemdama paraugam Laines istabu, tikai manai garnitūrai bija rožaina krāsa..»
  • Piemēra dēļ viņš [referents] ņēma tikpat lielu strādnieka ģimeni kā tam fabrikantam. Pats [strādnieks] ar sievu fabrikā nopelnīja rubli dienā..
9.1.Būt ar kādu attieksmi, arī izturēties (pret ko), uzskatīt (ko) kādā veidā.
PiemēriŅemt dzīvi tādu, kāda tā ir.
  • Ņemt dzīvi tādu, kāda tā ir.
  • Ir cilvēki, kas visas lietas ņem pārāk viegli; viņiem dzīve nekad nesniedz neviena īsti dziļa pārdzīvojuma..
  • Tā apmēram skanēja vecās Margrietas testaments, kurš gan, juridiski ņemot, visu formalitāšu prasības neizpildīja..
  • Jā, patiešām, - ja tā stingri ņēma, tad visās šajās likstās bija kāda daļa arī viņas vainas.
  • Dzīve vispār strauji attīstījās uz smalko pusi.. Saimniekmeitas jau visas bij jaunkundzes, pat glītākās kalpones ņēma ļaunā, ja viņas uzrunāja vienkārši.
  • Ģirts tiem [skolēniem] ir kā mīļš audžutēvs,.. kas neņem ļaunā bērnu labsirdīgos jokus.
  • «To jau domāju, ka man neticēsi,» Juris iesaucās, «un es arī to neņemu par ļaunu. Ir jau tā lieta drusku neticama.»
  • Lai ņemot par labu, kāds iznācis viņa pirmais patstāvīgais ražojums. Viņš gribējis man ko pagatavot piemiņai..
  • Andrejs nosmīn. «Kā nu to ņem? Ja viens iet, tad trīs kilometri. Bet ja divi, tad seši vismaz. Divatā ceļi otrtik gari.»
  • Vispār ņemot, dzīvnieku valodai piemīt sugu specifika: līdzīgs sazinās ar līdzīgu.
  • Vai tā bija laime? Jā, protams, - visu savu dzīvi kopā ņemot, viņš nevarēja to nosaukt citādi kā par laimīgu.
Stabili vārdu savienojumi(Ne)ņemt ļaunā (arī par ļaunu). Kā (nu) to ņem.
10.parasti 3. pers. Tvert, arī ēst (pie zvejas rīka piestiprinātu ēsmu, vizuli u. tml.) – par dzīvniekiem, parasti zivīm.
Piemēri..vairums zivju sugu tagad [rudenī] pastiprināti barojas. Arī ēsmas ziņā tās vairs nav tik izvēlīgas kā vasarā un tagad labi ņem vēl nesen noniecināto slieku, odu vai mušu kāpuru.
  • ..vairums zivju sugu tagad [rudenī] pastiprināti barojas. Arī ēsmas ziņā tās vairs nav tik izvēlīgas kā vasarā un tagad labi ņem vēl nesen noniecināto slieku, odu vai mušu kāpuru.
  • Tajā līcītī vasarā bija daudz plaužu, raudu un arī līdaku, bet tagad [rudenī] mēs braucam ar velci, un mūsu vizulīti neņem neviena pati.
10.1.intrans. Kosties4.
Piemēri«Jūs gribējāt pamakšķerēt?» direktors sāka saprast. «Laivu sagādāsim.» - «Pēc lietus uz gruntenēm kādreiz ņem,» atbraucējs spriedelēja.
  • «Jūs gribējāt pamakšķerēt?» direktors sāka saprast. «Laivu sagādāsim.» - «Pēc lietus uz gruntenēm kādreiz ņem,» atbraucējs spriedelēja.
  • «E, nesapņo!» Jānis satraukts čukstus uzsauca Leonam. «Tev tak ņem!»..Tiešām, pludiņš nemierīgi salēcās - vienreiz, otrreiz, tad pēkšņi pazuda zem ūdens.
  • Labi zināms: dienas vidu līdakas neņem.
11.parasti 3. pers.; sar. Griezt, šķelt (par rīku, tā elementu).
PiemēriĒvele ir asa un ņem smalku skaidu, tik plānu kā zīda papīrs.
  • Ēvele ir asa un ņem smalku skaidu, tik plānu kā zīda papīrs.
  • ..šķembu bojāts zāģis vairs nav uzasināms, jo vīle tādus zobus neņem.
11.1.intrans.
PiemēriVecās atstaipītās dzirkles patiešām negribēja lāgā ņemt, aizmetās kādā [matu] pinkā, asais gals reizēm diezgan sāpīgi iedūra kaklā.
  • Vecās atstaipītās dzirkles patiešām negribēja lāgā ņemt, aizmetās kādā [matu] pinkā, asais gals reizēm diezgan sāpīgi iedūra kaklā.
  • ..[Uģis] atvāza savu kabatas nazi un pārbaudīja asmeni. «Ņems labi,» nosprieda..
  • Jaunas vīles pirms lietošanas vienmēr ieberzējamas ar krītu vai koka ogli, lai tās sākumā tik asi neņemtu..
12.pareti Panākt, būt par cēloni, ka (kāds ko) zaudē.
PiemēriCilvēks visu var aizliegt, visu var aizturēt, bet ne domāšanu, jo tad jāņem pati dzīvība papriekšu.
  • Cilvēks visu var aizliegt, visu var aizturēt, bet ne domāšanu, jo tad jāņem pati dzīvība papriekšu.
  • Karš pirmo dēlu ņēma tai [mātei], No frontes nāca nāves ziņa..
  • «Marga ir mana tēva drauga meita. Bet viņa tev Hariju nost neņems. Viņai ir līgavainis - nākamais zinātnes spīdeklis.»
Stabili vārdu savienojumiŅemt nost.
  • Ņemt nost — Censties panākt, ka (kāds) zaudē (ko tam piederošu, tā rīcībā esošu).
12.1.intrans.
PiemēriKad jaunībā gadu pilns klēpis Kā briestošu vārpu vēl bija, Laiks, nolūku smaržīgā skurbumā slēpis, Tā ņēma, ka zaudēto nemanīja.
  • Kad jaunībā gadu pilns klēpis Kā briestošu vārpu vēl bija, Laiks, nolūku smaržīgā skurbumā slēpis, Tā ņēma, ka zaudēto nemanīja.
13.novec. Iet (kādu ceļu), doties, virzīties (pa kādu ceļu, kādā virzienā).
Piemēri..Antiņš.. ņēma ceļu uz māju taisni pār purvu..
  • ..Antiņš.. ņēma ceļu uz māju taisni pār purvu..
  • Ņemdamas taisnu ceļu pa ežām, grāvjiem un pāri laukiem, abas kāzinieces nonāca dzīru mājā ap pusdienu.
  • pārn. Ar sniega baltiem spārniem, Pret sauli mirdzošiem, Ņem brīvība sev ceļu Caur gaisa dzidrumiem.
13.1.intrans.
Piemēri..diezin vai bija tāda vajadzība izcilpot līdzi visiem tās [upes] līkločiem, droši vien prātīgāk būtu uzreiz ņemt uz dienvidiem un tādā veidā saīsināt ceļu par prāvu līkuma gabalu.
  • ..diezin vai bija tāda vajadzība izcilpot līdzi visiem tās [upes] līkločiem, droši vien prātīgāk būtu uzreiz ņemt uz dienvidiem un tādā veidā saīsināt ceļu par prāvu līkuma gabalu.
Stabili vārdu savienojumiNelabu (arī bēdīgu) galu ņemt, arī labu galu neņemt. Ņem (arī rauj) elpu ciet.
Avoti: 6-1. sējums