ņaudulīgs
ņaudulīgs -ais; s. -a, -ā
ņaudulīgi apst.; sar.; niev.
1.Tāds, kas bieži žēlojas, sūrojas, arī raud.
PiemēriKatru dienu puika lauzās uz bodi pie vecāsmātes, niķīgs un ņaudulīgs viņš bija jau kļuvis. Kad kāds viņam pateica stingrāku vārdu, viņš ātri raudāja..
1.1.Žēls, raudulīgs (par cilvēka balsi).
PiemēriRunāt ņaudulīgā balsī.
Avoti: 6-1. sējums