Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
ņaudulis
ņaudulis -ļa, v.
ņaudule -es, dsk. ģen. -ļu, s.; sar.; niev.
Cilvēks, kas bieži žēlojas, sūrojas, arī raud.
Piemēri..dažam ņaudulim pateica skarbu patiesību acīs, dažu lielībnieku atvēsināja ar lietpratīgu piezīmi..
Avoti: 6-1. sējums