Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
ņaudoņa
ņaudoņa -as, s.; parasti vsk.
Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums → ņaudēt1.
PiemēriKaķu ņaudoņa.
Avoti: 6-1. sējums