ņaudēt
ņaudēt ņaudu, ņaudi, ņaud, pag. ņaudēju; intrans.
1.parasti 3. pers. Radīt raksturīgas balss skaņas (par kaķi).
PiemēriZēli ņaudēt.
2.sar.; niev. Runāt žēlā, raudulīgā balsī. Arī žēloties, sūroties.
PiemēriViņai nebija šī cilvēka žēl, bet šausmīgs kauns. Tagad viņš lūdzās un ņaudēja..
Avoti: 6-1. sējums