ņemt
ņemt ņemu, ņem, ņem, pag. ņēmu; trans.
1.Tvert (parasti ar roku), lai dabūtu, iegūtu, turētu, arī lai novietotu, pārvietotu.
PiemēriŅemt rokā lāpstu.
Stabili vārdu savienojumiNav ar pliku roku ņemams. Neņemt (ne) mutē.
1.1.Izvēlēties un tvert (rokās), lai lietotu, izmantotu. Lietot, izmantot, arī patērēt.
PiemēriŅemt griešanai asu nazi.
Stabili vārdu savienojumiŅemt uz renti.
1.2.sar. Izmantot savas veselības uzlabošanai, stiprināšanai (parasti medicīnisku procedūru).
PiemēriArī es pēc brokastīm izģērbjos un uzkāpju uz komandtiltiņa ņemt saules vannas.
1.3.Panākt, ka gūst, dabū (sev kādu labumu, ko patīkamu). Atļauties (ko izmantot, piesavināties u. tml.).
PiemēriŅemt dāvanas.
Stabili vārdu savienojumiŅemt atvaļinājumu.
1.4.intrans.
Piemēri..šis [vecās sievietes] skaistums ir bijis valdonīgs, tāds, no kura kļūst bail, tāds, kas pieradis ņemt, bet pretī nedot.
1.5.Plosīt (maksu), arī pieļaut, ka (kāds) atlīdzina, maksā (par ko).
Piemēri«Trīs pāri apakšbikšu esmu pašuvis,.. bet nezinu, cik ņemt maksas.»
2.Saistīt darbā (parasti pastāvīgā, sistemātiskā).
Piemēri«Vai tad jūs skolas darbā nedomājat atgriezties?» Mirdza pētīja. - «Es jau nezinu, vai mani ņems,» Kalupe mierīgi atbildēja.
2.1.intrans.
PiemēriVarbūt mēģināt vēlreiz iestāties ugunsdzēsējos? Nē, neņems! Atpakaļ uz kokzāģētavu? Neņems.
2.2.Saistīt (kāda uzdevuma, pasākuma veikšanā), aicināt (būt par ko), arī pieļaut, ka kāds var ko veikt, būt kādā situācijā.
PiemēriŅemt dzīvokļa remontam krāsotājus.
Stabili vārdu savienojumiŅemt palīgā. Ņemt talkā.
2.3.Radīt (kam) kādu stāvokli, situāciju, apstākļus. Panākt, ka (kam) rodas kāds stāvoklis, situācija, apstākļi.
PiemēriŅemt aizbildnībā (arī aizgādnībā, aizgādībā).
Stabili vārdu savienojumiŅemt gūstā.
3.savienojumā «ņemt līdzi» Aicināt, arī atļaut (kādam) doties, arī atrasties, būt kopā ar sevi.
PiemēriŅemt bērnus līdzi tūristu pārgājienā.
3.1.Vest, transportēt (ko) sev līdzi, arī turēt (ko) pie sevis, sev klāt.
PiemēriŅemt ceļojumā līdzi mugursomu.
4.Dabūt, iegūt, iegādāties, arī atrast, lai izmantotu.
PiemēriNezināt, kur ņemt naudu.
4.1.Izzināt, uzzināt (piemēram, faktus).
Piemēri«Kur tu esi ņēmusi tādas tenkas? Nudien, gluži kā joks! Es lai būtu tā teicis?».. - «Vai tad es zinu, kurā dienā... bet Rita apgalvo... tu tieši tā esot teicis.»
4.2.Uzzināt, arī apgūt (piemēram, tekstu, domu), lai (to) izmantotu.
PiemēriAnnele nevar saprast, kur Lulīte ņem tādus nedzirdētus baramos vārdus.
5.Pirkt, iegādāties (ko).
PiemēriŅemt piena produktus tuvējā veikalā.
6.Vākt (kā, parasti dārzeņu, augļu) ražu (parasti ar rokām).
Piemēri«Pēc skolas gāju pie saimniekiem ravēt cukurbietes, tad sienu grābt, kartupeļus ņemt.»
7.Skart (ar kādu darbību), apstrādāt, arī veikt (ko).
Piemēri«Vālu ņem tik platu, cik izkapts atļauj.»
7.1.intrans.
Piemēri..iespiedusi mapi padusē, viņa, ņemdama pa divi pakāpieniem uzreiz, lēkšoja augšup pa stacijas kāpnēm..
7.2.pārn. Izturēties (pret kādu), apieties (ar kādu).
Piemēri..cilvēki bariem nāca pie viņa un asos vārdos pārmeta, ka viņš vainīgs, esot par daudz mīksti ņēmis baronu, vajadzējis tūlīt vakarā prasīt atbildi, atņemt ieročus, likt parakstīt kalpu prasības.
7.3.Šaut (uz kādu, ko), apšaudīt (ko).
Piemēri«ES ņemšu malējo [hitlerieti], lai tas neielec krūmos,» Līdaka pačukstēja Amatniekam, kas jau bija sagatavojies šaušanai.
8.savienojumā ar verbu Lieto, lai izteiktu darbības intensitātes pastiprinājumu.
Piemēri«..meistars, vai tas ir cilvēks? Nemaksā visu laiku un ņem vēl puiku piekauj!...» ..Liepas māte, saņēmusi rokas, lēni šūpo savu sirmo galvu.
8.1.intrans.
PiemēriŅemt un izdarīt.
9.Atzīt, uzskatīt (piemēram, par paraugu), pieņemt, izmantot (piemēram, par priekšzīmi).
Piemēri..kūtrākie ņēma priekšsīmi no čaklajiem, bieži vien iedami pie viņiem mācīties raitākus darba paņēmienus.
9.1.Būt ar kādu attieksmi, arī izturēties (pret ko), uzskatīt (ko) kādā veidā.
PiemēriŅemt dzīvi tādu, kāda tā ir.
Stabili vārdu savienojumi(Ne)ņemt ļaunā (arī par ļaunu). Kā (nu) to ņem.
10.parasti 3. pers. Tvert, arī ēst (pie zvejas rīka piestiprinātu ēsmu, vizuli u. tml.) — par dzīvniekiem, parasti zivīm.
Piemēri..vairums zivju sugu tagad [rudenī] pastiprināti barojas. Arī ēsmas ziņā tās vairs nav tik izvēlīgas kā vasarā un tagad labi ņem vēl nesen noniecināto slieku, odu vai mušu kāpuru.
10.1.intrans. Kosties4.
Piemēri«Jūs gribējāt pamakšķerēt?» direktors sāka saprast. «Laivu sagādāsim.» - «Pēc lietus uz gruntenēm kādreiz ņem,» atbraucējs spriedelēja.
11.parasti 3. pers.; sar. Griezt, šķelt (par rīku, tā elementu).
PiemēriĒvele ir asa un ņem smalku skaidu, tik plānu kā zīda papīrs.
11.1.intrans.
PiemēriVecās atstaipītās dzirkles patiešām negribēja lāgā ņemt, aizmetās kādā [matu] pinkā, asais gals reizēm diezgan sāpīgi iedūra kaklā.
12.pareti Panākt, būt par cēloni, ka (kāds ko) zaudē.
PiemēriCilvēks visu var aizliegt, visu var aizturēt, bet ne domāšanu, jo tad jāņem pati dzīvība papriekšu.
Stabili vārdu savienojumiŅemt nost.
12.1.intrans.
PiemēriKad jaunībā gadu pilns klēpis Kā briestošu vārpu vēl bija, Laiks, nolūku smaržīgā skurbumā slēpis, Tā ņēma, ka zaudēto nemanīja.
13.novec. Iet (kādu ceļu), doties, virzīties (pa kādu ceļu, kādā virzienā).
Piemēri..Antiņš.. ņēma ceļu uz māju taisni pār purvu..
13.1.intrans.
Piemēri..diezin vai bija tāda vajadzība izcilpot līdzi visiem tās [upes] līkločiem, droši vien prātīgāk būtu uzreiz ņemt uz dienvidiem un tādā veidā saīsināt ceļu par prāvu līkuma gabalu.
Stabili vārdu savienojumiNelabu (arī bēdīgu) galu ņemt, arī labu galu neņemt. Ņem (arī rauj) elpu ciet.
Avoti: 6-1. sējums