iesaukt
iesaukt -saucu, -sauc, -sauc, pag. -saucu; trans.
1.Saucot, ar saucienu ieaicināt (kur iekšā).
PiemēriIesaukt bērnu istabā.
2.mil. Uzņemt aktīvajā karadienestā pilsoņus, kas sasnieguši noteiktu vecumu. Arī mobilizēt.
PiemēriIesaukt karadienestā.
3.Iesākt saukt, saukāt (cilvēku) kādā vārdā vai vārdu savienojumā (piemēram, pēc kādas raksturīgas pazīmes, īpašības). Dot iesauku.
PiemēriPuskāļu mājas apdzīvotājus īstenībā sauca par Sēršņiem, bet, tā kā lauku iedzīvotāji bieži iesauc cilvēkus pēc to māju vārdiem, kurās viņi dzīvo, tad arī veco Sērsni un viņa ģimenes locekļus visā apkārtnē citādi nesauca kā par Puskāļiem.
3.1.Iesākt saukt, saukāt (dzīvnieku) kādā vārdā, vārdu savienojumā. Dot vārdu.
PiemēriKrauklēniem vajadzēja vārdus, un tā mēs lielāko iesaucām par Ansīti, mazāko par Grietiņu.
3.2.Iesākt saukt, saukāt (priekšmetu, parādību u. tml.) kādā vārdā, vārdu savienojumā. Dot nosaukumu.
PiemēriLeimaņa dzīvojamā istaba atradās pa pusei pagrabā, tālab tika iesaukta vienkārši par pagrabiņu.
Avoti: 3. sējums