iesārtums
iesārtums -a, v.; parasti vsk.
Vispārināta īpašība → iesārts, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriLapu iesārtums.
- Lapu iesārtums.
- Vienas [ābolu] šķirnes iesārtums šķita kā vāra rīta ausma virs «Ūdrīšu» birzs.
Avoti: 3. sējums