ņerkstēt
ņerkstēt ņerkstu, ņerksti, ņerkst, pag. ņerkstēju; intrans.
1.parasti 3. pers. Radīt griezīgu, parasti paskarbu, troksni (piemēram, par ko cietu, kas beržas gar ko). Atskanēt šādam troksnim.
Piemēri..kāpurķēdēm ņerkstot, tas [buldozers] izrāpās krastā..
2.parasti 3. pers. Radīt raksturīgas, parasti paskarbas, balss skaņas (par dzīvniekiem).
PiemēriZobi knakstēja, abi suņi dusmīgi ņerkstēja un vēlās kūleņu kūleņos.
3.sar. Kaprīzi raudāt.
PiemēriPirms pusdienas, kad neviena cita nebij istabā un Janka šūpulī ilgu laiku ņerkstēja, viņa piegāja un sāka to pārtīt sausās drēbītēs.
4.sar. Gausties, žēloties. Runāt raudulīgā balsī.
Piemēri«Ja tu būsi dūšīgs un krietns zēns, neviens tev pāri nedarīs, bet, ja mēģināsi slinkumu lāpīt un ņerkstēt, tad tava dzīve nebūs salda.»
Avoti: 6-1. sējums