ņerkstēt
ņerkstēt ņerkstu, ņerksti, ņerkst, pag. ņerkstēju; intrans.
1.parasti 3. pers. Radīt griezīgu, parasti paskarbu, troksni (piemēram, par ko cietu, kas beržas gar ko). Atskanēt šādam troksnim.
Piemēri..kāpurķēdēm ņerkstot, tas [buldozers] izrāpās krastā..
- ..kāpurķēdēm ņerkstot, tas [buldozers] izrāpās krastā..
- Dobji rūca garām braucošās mašīnas. Ņerkstēja kravas piekabju atsperes.
- Grubuļainās laipas zem kājām īgni ņerkstēja.
2.parasti 3. pers. Radīt raksturīgas, parasti paskarbas, balss skaņas (par dzīvniekiem).
PiemēriZobi knakstēja, abi suņi dusmīgi ņerkstēja un vēlās kūleņu kūleņos.
- Zobi knakstēja, abi suņi dusmīgi ņerkstēja un vēlās kūleņu kūleņos.
- Ielaižu Brisku [kaķeni] ķēķī, šī ņaud un ņaud... Rimsties, Briska, ko tu vari ņerkstēt!
- ..nezinu, cik ilgi būtu stāvējusi, nesācis vecgada baroklis ņerkstēt.
3.sar. Kaprīzi raudāt.
PiemēriPirms pusdienas, kad neviena cita nebij istabā un Janka šūpulī ilgu laiku ņerkstēja, viņa piegāja un sāka to pārtīt sausās drēbītēs.
- Pirms pusdienas, kad neviena cita nebij istabā un Janka šūpulī ilgu laiku ņerkstēja, viņa piegāja un sāka to pārtīt sausās drēbītēs.
- Mazā Ainiņa sāka raudāt. Aiz karstuma raudāja arī zīdaiņi. Jānis saīga vēl vairāk. Jau trešo dienu klausies, kā bērni ņerkst..
4.sar. Gausties, žēloties. Runāt raudulīgā balsī.
Piemēri«Ja tu būsi dūšīgs un krietns zēns, neviens tev pāri nedarīs, bet, ja mēģināsi slinkumu lāpīt un ņerkstēt, tad tava dzīve nebūs salda.»
- «Ja tu būsi dūšīgs un krietns zēns, neviens tev pāri nedarīs, bet, ja mēģināsi slinkumu lāpīt un ņerkstēt, tad tava dzīve nebūs salda.»
- Man liekas, ka mēs ļoti daudz ņerkstam par to, kā nav, netiek runāts par to, kas būtu vajadzīgs.
- Sīkā, sakumpusī vecīte, sačervelējušos seju, runā ķērkstošā.. balstiņā. «Grūt, dēls, grū-ūt...» viņa ņerkst.
Avoti: 6-1. sējums