ņerga
ņerga ģen. -as, v. dat. -am, s. dat. -ai, kopdz.; sar.
1.Cilvēks, kas peļ, arī iznieko ēdienu. Cilvēks, kam nav ēstgribas.
PiemēriLita, teiksim, labs bērns,.. bet ēšanā pilnīga ņerga..
- Lita, teiksim, labs bērns,.. bet ēšanā pilnīga ņerga..
2.Kaprīzs, izlutināts, arī vārgs, slimīgs cilvēks.
PiemēriKolīdz sākās Ozoliņai nodarbība,.. Annīte klāt, rausta pie drēbēm un raud. «Ir ar ņerga no bērna,» Ksenija nevarēja savaldīties.
- Kolīdz sākās Ozoliņai nodarbība,.. Annīte klāt, rausta pie drēbēm un raud. «Ir ar ņerga no bērna,» Ksenija nevarēja savaldīties.
- Jaunkalaču vecā skaldīja visiem pāri. «Tā ir tāda ņerga, kādas pasaulē otras nav,» viņa kliedza Līdaku Gerdai.. «Vienās drapēs [zālēs], vienās mūžīgās drapēs..»
Avoti: 6-1. sējums