kosties
kosties kožos, kodies, kožas, pag. kodos; refl.
1.parasti 3. pers. Tikt virzītiem (kur iekšā, parasti dziļi) un spiestiem kopā, lai ievainotu, arī nogalinātu (par zobiem).
Piemēri..Vilka zobi dzīvā miesā kodās, Līdz no vergu krēslas tautas modās.
- pārn. ..Vilka zobi dzīvā miesā kodās, Līdz no vergu krēslas tautas modās.
1.1.Vairākkārt kost vienam otru, citam citu (par dzīvniekiem).
PiemēriAk, kas te bija zirgu!.. viegli aizkaitināmie kaukāziešu bēri zviedza, kodās un spērās..
- Ak, kas te bija zirgu!.. viegli aizkaitināmie kaukāziešu bēri zviedza, kodās un spērās..
- «Kopš vakardienas sivēntiņus ēdinām no kopējas siles. Lai sarod. Citādi vēlāk, salaisti kopā vienā aizgaldā, dikti kožas...»
- «Te pa kartupeļu vagām ložņā kaķi.. Dažreiz tos nemaz neredz, bet tad uzreiz sāk tepat zem vīksnām nelabi bļaut un kosties.»
1.2.pārn. Spiesties, griezties (kur iekšā) – par ko cietu, asu.
Piemēri..ragavu slieces taisni gaudoja, granti kozdamās..
- ..ragavu slieces taisni gaudoja, granti kozdamās..
2.parasti 3. pers. Kost3.
Piemēri..dūmi kāpj un acīs kožas..
- ..dūmi kāpj un acīs kožas..
- Dūmi sīvi cērt acīs, kožas rīkles galā.
- Vējš šalca nikni un kodās cauri plānajam mētelim.
- Aukstums kodās cauri novalkātajām drēbēm, stindzināja roku un kāju pirkstus.
3.parasti 3. pers. Spiesties iekšā (kādā materiālā), cieši saistīties (ar to) – par vielām, parasti krāsām.
PiemēriKrāsa kožas audumā.
- Krāsa kožas audumā.
- Sārms kožas ādā.
3.1.apv. Krāsoties (par dziju, audumu).
PiemēriDzijas, dzīpari kožas.
- Dzijas, dzīpari kožas.
4.parasti 3. pers. Tvert ēsmu tā, ka pieķeras pie makšķeres āķa (par zivīm).
PiemēriUn mēs turpinājām makšķerēšanu. Man visu dienu zivis kodās kā trakas. Pēteris tik tikko tās paguva noņemt.
- Un mēs turpinājām makšķerēšanu. Man visu dienu zivis kodās kā trakas. Pēteris tik tikko tās paguva noņemt.
- Bet zivis kožas arī pie vardulēniem. Reiz pat līdaka bija pieķērusies.
- «Te jau neviena kārtīga zivs nekodīsies, visi trokšņo un smejas.»
5.Cieši spiest zobus (kur iekšā), cenšoties atdalīt daļu.
PiemēriKosties maizes rikā.
- Kosties maizes rikā.
- pārn. Cik svētīgi, ka [dzejnieks] Vācietis mums liek kosties tais sūrajās melnajās ogās..
6.parasti 3. pers.; pareti Būt nepatikai, dusmām.
PiemēriMan kožas.., ka viņš tā dara.
- Man kožas.., ka viņš tā dara.
Stabili vārdu savienojumiKosties (arī kost, retāk iekost) kaulā. Kosties sirdī.
- Kosties (arī kost, retāk iekost) kaulā — 1. Kaitēt. Būt nepatīkami sajūtamam.2. Sagādāt ciešanas, arī zaudējumus.
- Kosties sirdī — reti Izraisīt sarūgtinājumu, sāpināt.
Avoti: 4. sējums