kost
kost kožu, kod, kož, pag. kodu
1.trans. Ar zobiem tvert, spiest (ko), lai atdalītu daļu (no tā), ar zobiem tvert, spiest (ko), lai (to) atdalītu (no kā).
PiemēriKost maizes kumosu.
- Kost maizes kumosu.
- Desu koda - Pāvils no viena gala, Roberts no otra.
- Ansis kā parasti labā omā. Kož bulku lieliem kumosiem un apgalvo, ka sen neesot tik gardu ēdis.
- Baiba kož maizi pa mazam gabaliņam, lai ilgāk pietiktu..
- Smiekli kaklu nelauzīs, bez zobiem riekstu nekodīs.
Stabili vārdu savienojumiKost riekstu.
- Kost riekstu — Šķelt rieksta čaulu ar zobiem.
1.1.intrans. Spiest zobus (kur iekšā), cenšoties atdalīt daļu.
PiemēriKost tomātā.
- Kost tomātā.
- Kost ābolā.
- Andris kāri kož biezajā sviestmaizē..
- Mazā Lita gariem zobiem kož un kož no vienas šķēlītes.
- ..es labā maizē kožu..
- pārn. ..kožu mežābola Sūrumā.
Stabili vārdu savienojumiTas vairs maizē (arī garozā) nekodīs.
- Tas vairs maizē (arī garozā) nekodīs idioma — sar. Saka par cilvēku, kas vairs ilgi nedzīvos.
1.2.Spiest (zobus kur iekšā), cenšoties atdalīt daļu.
PiemēriDruknīga lauku meita kož asus zobus maizes rikā.
- Druknīga lauku meita kož asus zobus maizes rikā.
1.3.Smalcināt ar zobiem (barību).
Piemēri..Julcīte savu [cukura gabaliņu] iemet tūlīt mutē un kož kraukšķinādama un tīksminādamās.
- ..Julcīte savu [cukura gabaliņu] iemet tūlīt mutē un kož kraukšķinādama un tīksminādamās.
- ..kāda kaza patlaban plūc nelielas apsītes lapas un kož tās ar saviem asajiem zobiem.
1.4.sar. Ēst (parasti nedaudz).
Piemēri«Tev, kam tu tā?...» kalējiene apmetās pret vīru. «Ļāvis tak [taču] meitenei paēst! Kā no rīta nav kumosu kodusi.»
- «Tev, kam tu tā?...» kalējiene apmetās pret vīru. «Ļāvis tak [taču] meitenei paēst! Kā no rīta nav kumosu kodusi.»
2.intrans. Virzīt zobus (kur iekšā) un spiest tos kopā, cenšoties ievainot, arī nogalināt.
PiemēriČūska kož.
- Čūska kož.
- ..Svešs zvērs var neiekost, var pēkšņi arī kost.
- ..kad jākaro, jākaro, bet zirgā man nepatiktos. Šie radījumi koda, spēra, kārpījās, dažkārt trakoja..
- Viņi [kartāgieši] sagūstījuši trīs sievietes, bet tās kodušas un skrāpējušas un neesot nākušas līdzi.
- pārn. Kož mēma sāpe dzīvā, dzīvā miesā..
2.1.trans.
PiemēriVilku soda - tas plosot un kožot avis.
- Vilku soda - tas plosot un kožot avis.
2.2.parasti divd. formā: kosts Ar zobiem radīts (par brūci, ievainojumu).
PiemēriKostas brūces rodas no dažādu dzīvnieku kodieniem.
- Kostas brūces rodas no dažādu dzīvnieku kodieniem.
2.3.pārn. Skarot radīt sāpes, arī ievainot (par cietiem, asiem priekšmetiem).
PiemēriVajadzēs Tev savaldīties - Ganu rīkstes kož.
- Vajadzēs Tev savaldīties - Ganu rīkstes kož.
- Lielceļš, kaut arī noklāts ar gludu asfaltu, bija viegli apkaisīts sīkām akmens šķembiņām, un tās koda teļukiem pēdās.
2.4.pārn. Izraisīt nepatīkamu pārdzīvojumu (piemēram, par vārdiem).
Piemēri..visvairāk kremt un kož tā aušīgā iedoma..
- ..visvairāk kremt un kož tā aušīgā iedoma..
2.5.trans.; pārn. Saldēt (parasti par salnu), arī karsēt (parasti par sauli) tā, ka (augi) kļūst nedzīvi, zaudē augšanas spējas.
PiemēriSalnas kosta bērza lapa Vairāk vīta, ne zaļoja..
- Salnas kosta bērza lapa Vairāk vīta, ne zaļoja..
- Cels ziedonis puķes galviņu, Vēl pērnās salnas kostu..
- Saulstaru kosta zāle, zirneklis rudeni auž...
2.6.trans.; pārn. Ilgstoši iedarbojoties, bojāt (ko) – piemēram, par nelabvēlīgiem apstākļiem. Būt par cēloni tam, ka iedarbojas, bojā (ko) nelabvēlīgi apstākļi.
Piemēri..Topi zobens, kas griež! Topi asa, doma! Topi niknis [nikns], vārds! Topi skaidrs, lai rūsa nespēj kost, Lai vīrs tevi droši var sānos jozt..
- ..Topi zobens, kas griež! Topi asa, doma! Topi niknis [nikns], vārds! Topi skaidrs, lai rūsa nespēj kost, Lai vīrs tevi droši var sānos jozt..
- Viņa ieroču kolekcija ievērības cienīga. Savākti izcili eksemplāri. Laika kostais kuršu zobens, smalks kā spēlīte..
2.7.Dzelt (par kukaiņiem).
PiemēriBlusas kož.
- Blusas kož.
- Dunduri kož.
- Lācis kāpa ozolā, Bite koda kājiņā.
- ..mušas koda kā trakas..
- Pamodās arī Leinasars, un viņi pārvilkās meža pudura malā saules pusē, lai.. tik traki nekostu odi.
2.8.trans.
Piemēri«Visu nedēļu dunduri koduši miesu..»
- «Visu nedēļu dunduri koduši miesu..»
Stabili vārdu savienojumiKož (vai) acis no pieres laukā (arī ārā).
- Kož (vai) acis no pieres laukā (arī ārā) idioma — sar. Saka, ja (kādu) apstāj uzmācīgi kukaiņi (parasti dunduri, mušas, odi).
3.parasti 3. pers.; intrans. Radīt sūrstošu, dedzinošu sajūtu (piemēram, par dūmiem, asām garšvielām).
PiemēriSinepes kož mēlē.
- Sinepes kož mēlē.
- ..dūmi bija nežēlīgi rūgti un sāka kost acīs un kaklā.
- No sagrautās mājas nāca smaga gruzduma smaka, tā.. rūgti koda kaklā.
- ..sviedri ritēja pāri pierei un koda acīs.
- Putekļi kož nāsīs, siena smalkumi sabirst aiz kakla..
3.1.Par salu, aukstumu.
PiemēriLaukā asi koda sals.
- Laukā asi koda sals.
- ..vaigos kož sals, un sniegs jautri gurkst zem zābaku zolēm.
- Ārā sprēgāja sausa, rāma ziemas nakts. ..Ziemas gaiss līda klāt un koda, kur tikai plikums.
3.2.Pie staroties ādai, radīt sūrstošu, dedzinošu sajūtu (piemēram, par jupju, asu audumu, par asiem augiem).
PiemēriĀrija valkāja tikai zīda zeķes, viņa citas neatzina. Kožot.
- Ārija valkāja tikai zīda zeķes, viņa citas neatzina. Kožot.
- Rupji krekli kož ādā.
3.3.Radīt sāpju sajūtu (acīs), žilbināt (par spilgtu gaismu, spilgtām krāsām u. tml.).
Piemēri..drīz iedegas visas kuģa gaismas. Lielās dzīvsudraba spuldzes ir tik spilgtas, ka kož acīs.
- ..drīz iedegas visas kuģa gaismas. Lielās dzīvsudraba spuldzes ir tik spilgtas, ka kož acīs.
- Klusi skanēja patīkama mūzika. Apgaismojums bija spēcīgs, bet nekoda acīs.
- ..lakats bij jauns un košs, par daudz košs, koda acīs.
4.parasti 3. pers.; intrans. Būt asam lietošanas procesā (par rīku, asmeni).
PiemēriDažā vietā zemnieki pļāva sienu, izmantodami rīta stundu, kamēr izkapts labāk koda.
- Dažā vietā zemnieki pļāva sienu, izmantodami rīta stundu, kamēr izkapts labāk koda.
- Nu [pēc asināšanas] zāģis bija ass kā nātre. Mārcis paņēma malkas nesamo maisu un aizgāja strādāt.. Strādāja nesteigdamies, sajuzdams prieku par to, ka zāģis koda labi..
- «Tikai tā jūsu gudrība kā truls nazis - spīdēt spīd, bet nekož!»
4.1.trans.; reti
PiemēriAr petroleju aplaistītais zāģis sausās melnelkšņa [melnalkšņa] pagales koda labi.
- Ar petroleju aplaistītais zāģis sausās melnelkšņa [melnalkšņa] pagales koda labi.
5.intrans. Cieši spiest zobus (kur), parasti sasprindzinājumā.
Piemēri..meitene koda lūpā, līdz tā kļuva balta.
- ..meitene koda lūpā, līdz tā kļuva balta.
- Ko tu raudi, ko tu lūpās kod? Mīlestība neko nepiedod.
5.1.trans. Cieši spiest (zobus kur), parasti sasprindzinājumā.
PiemēriKost zobus lūpā.
- Kost zobus lūpā.
6.trans. Ar zobiem radīt (kur, piemēram, robu).
PiemēriVēl pirms visas lapas nobirs, necienīgs kā kādreiz Kains gurķa auglī dižu robu kodīs dzērājs paģirains...
- Vēl pirms visas lapas nobirs, necienīgs kā kādreiz Kains gurķa auglī dižu robu kodīs dzērājs paģirains...
Stabili vārdu savienojumiKost (arī griezt) kaulā. Kost (arī kosties, retāk iekost) kaulā. Kost (vai) mēlē.
- Kost (arī griezt) kaulā — Sagādāt ciešanas, arī zaudējumus.
- Kost (arī kosties, retāk iekost) kaulā — 1. Kaitēt. Būt nepatīkami sajūtamam.2. Sagādāt ciešanas, arī zaudējumus.
- Kost (vai) mēlē — Ļoti nožēlot izteikto.
- Kost (vai) pirkstos (arī pirkstā), retāk kost (vai) pirkstus (nost) — Ļoti nožēlot ko nepareizi veiktu, darītu.
- Kost kabatā (arī makā) — sar. Būt par dārgu, radīt lielus izdevumus.
- Kost sirdī — Izraisīt sarūgtinājumu, sāpināt.
- Kost zobus — 1.reti Paciest ko nepatīkamu.2. Būt ļoti sadusmotam un censties kaitēt, atriebties.
Avoti: 4. sējums