kosties
kosties kožos, kodies, kožas, pag. kodos; refl.
1.parasti 3. pers. Tikt virzītiem (kur iekšā, parasti dziļi) un spiestiem kopā, lai ievainotu, arī nogalinātu (par zobiem).
Piemēri..Vilka zobi dzīvā miesā kodās, Līdz no vergu krēslas tautas modās.
1.1.Vairākkārt kost vienam otru, citam citu (par dzīvniekiem).
PiemēriAk, kas te bija zirgu!.. viegli aizkaitināmie kaukāziešu bēri zviedza, kodās un spērās..
1.2.pārn. Spiesties, griezties (kur iekšā) — par ko cietu, asu.
Piemēri..ragavu slieces taisni gaudoja, granti kozdamās..
3.parasti 3. pers. Spiesties iekšā (kādā materiālā), cieši saistīties (ar to) — par vielām, parasti krāsām.
PiemēriKrāsa kožas audumā.
3.1.apv. Krāsoties (par dziju, audumu).
PiemēriDzijas, dzīpari kožas.
4.parasti 3. pers. Tvert ēsmu tā, ka pieķeras pie makšķeres āķa (par zivīm).
PiemēriUn mēs turpinājām makšķerēšanu. Man visu dienu zivis kodās kā trakas. Pēteris tik tikko tās paguva noņemt.
5.Cieši spiest zobus (kur iekšā), cenšoties atdalīt daļu.
PiemēriKosties maizes rikā.
6.parasti 3. pers.; pareti Būt nepatikai, dusmām.
PiemēriMan kožas.., ka viņš tā dara.
Stabili vārdu savienojumiKosties (arī kost, retāk iekost) kaulā. Kosties sirdī.
Avoti: 4. sējums