kost
kost kožu, kod, kož, pag. kodu
1.trans. Ar zobiem tvert, spiest (ko), lai atdalītu daļu (no tā), ar zobiem tvert, spiest (ko), lai (to) atdalītu (no kā).
PiemēriKost maizes kumosu.
Stabili vārdu savienojumiKost riekstu.
1.1.intrans. Spiest zobus (kur iekšā), cenšoties atdalīt daļu.
PiemēriKost tomātā.
Stabili vārdu savienojumiTas vairs maizē (arī garozā) nekodīs.
1.2.Spiest (zobus kur iekšā), cenšoties atdalīt daļu.
PiemēriDruknīga lauku meita kož asus zobus maizes rikā.
1.3.Smalcināt ar zobiem (barību).
Piemēri..Julcīte savu [cukura gabaliņu] iemet tūlīt mutē un kož kraukšķinādama un tīksminādamās.
1.4.sar. Ēst (parasti nedaudz).
Piemēri«Tev, kam tu tā?...» kalējiene apmetās pret vīru. «Ļāvis tak [taču] meitenei paēst! Kā no rīta nav kumosu kodusi.»
2.intrans. Virzīt zobus (kur iekšā) un spiest tos kopā, cenšoties ievainot, arī nogalināt.
PiemēriČūska kož.
2.1.trans.
PiemēriVilku soda - tas plosot un kožot avis.
2.2.parasti divd. formā: kosts Ar zobiem radīts (par brūci, ievainojumu).
PiemēriKostas brūces rodas no dažādu dzīvnieku kodieniem.
2.3.pārn. Skarot radīt sāpes, arī ievainot (par cietiem, asiem priekšmetiem).
PiemēriVajadzēs Tev savaldīties - Ganu rīkstes kož.
2.4.pārn. Izraisīt nepatīkamu pārdzīvojumu (piemēram, par vārdiem).
Piemēri..visvairāk kremt un kož tā aušīgā iedoma..
2.5.trans.; pārn. Saldēt (parasti par salnu), arī karsēt (parasti par sauli) tā, ka (augi) kļūst nedzīvi, zaudē augšanas spējas.
PiemēriSalnas kosta bērza lapa Vairāk vīta, ne zaļoja..
2.6.trans.; pārn. Ilgstoši iedarbojoties, bojāt (ko) — piemēram, par nelabvēlīgiem apstākļiem. Būt par cēloni tam, ka iedarbojas, bojā (ko) nelabvēlīgi apstākļi.
Piemēri..Topi zobens, kas griež! Topi asa, doma! Topi niknis [nikns], vārds! Topi skaidrs, lai rūsa nespēj kost, Lai vīrs tevi droši var sānos jozt..
2.7.Dzelt (par kukaiņiem).
PiemēriBlusas kož.
2.8.trans.
Piemēri«Visu nedēļu dunduri koduši miesu..»
Stabili vārdu savienojumiKož (vai) acis no pieres laukā (arī ārā).
3.parasti 3. pers.; intrans. Radīt sūrstošu, dedzinošu sajūtu (piemēram, par dūmiem, asām garšvielām).
PiemēriSinepes kož mēlē.
3.1.Par salu, aukstumu.
PiemēriLaukā asi koda sals.
3.2.Pie staroties ādai, radīt sūrstošu, dedzinošu sajūtu (piemēram, par jupju, asu audumu, par asiem augiem).
PiemēriĀrija valkāja tikai zīda zeķes, viņa citas neatzina. Kožot.
3.3.Radīt sāpju sajūtu (acīs), žilbināt (par spilgtu gaismu, spilgtām krāsām u. tml.).
Piemēri..drīz iedegas visas kuģa gaismas. Lielās dzīvsudraba spuldzes ir tik spilgtas, ka kož acīs.
4.parasti 3. pers.; intrans. Būt asam lietošanas procesā (par rīku, asmeni).
PiemēriDažā vietā zemnieki pļāva sienu, izmantodami rīta stundu, kamēr izkapts labāk koda.
4.1.trans.; reti
PiemēriAr petroleju aplaistītais zāģis sausās melnelkšņa [melnalkšņa] pagales koda labi.
5.intrans. Cieši spiest zobus (kur), parasti sasprindzinājumā.
Piemēri..meitene koda lūpā, līdz tā kļuva balta.
5.1.trans. Cieši spiest (zobus kur), parasti sasprindzinājumā.
PiemēriKost zobus lūpā.
6.trans. Ar zobiem radīt (kur, piemēram, robu).
PiemēriVēl pirms visas lapas nobirs, necienīgs kā kādreiz Kains gurķa auglī dižu robu kodīs dzērājs paģirains...
Stabili vārdu savienojumiKost (arī griezt) kaulā. Kost (arī kosties, retāk iekost) kaulā. Kost (vai) mēlē.
Avoti: 4. sējums