Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
kosmopolīts
kosmopolīts -a, v.
kosmopolīte -es, dsk. ģen. -šu, s.
1.Kosmopolītisma piekritējs. Cilvēks, kas sevi neuzskata par piederīgu ne pie vienas tautas.
Piemēri..«Viņš [valstsvīrs] ir patriots, bet sākumā likās, ka tas būtu kosmopolīts.»
  • ..«Viņš [valstsvīrs] ir patriots, bet sākumā likās, ka tas būtu kosmopolīts.»
  • «..esmu tirgotājs un uz tautībām neskatos. Šai ziņā esmu kosmopolīts un jo vairāk tāpēc, ka tas man ienes mantu.»
  • Kad senlaikus Diogenam no Sinopes jautāja, no kurienes viņš, tas atbildēja: «No visurienes, esmu kosmopolīts, pasaules pilsonis.»
2.biol. Dzīvnieks vai augs, kas ir plaši izplatīts uz zemeslodes.
PiemēriMelnā žurka, tāpat kā pārējie sinantropi, ir kosmopolīts.
  • Melnā žurka, tāpat kā pārējie sinantropi, ir kosmopolīts.
Avoti: 4. sējums