kosmoss
kosmoss -a, v.; parasti vsk.
1.Starpplanētu, starpzvaigžņu, starpgalaktiku telpa līdz ar visiem objektiem, kas tajā atrodas. Šāda telpa līdz ar visiem objektiem, kas tajā atrodas, ārpus Zemes robežām.
PiemēriKosmosa vēsture.
1.1.ģen.: kosmosa, adj. nozīmē Tāds, kas noder, lai lidotu, uzturētos, strādātu šādā telpā. Tāds, kas ir saistīts ar lidojumiem, uzturēšanos, darbu šādā telpā.
Piemēri..operators sāka diktēt kosmosa lidoņiem radiogrammu, kurā bija precizēti dienas uzdevumi.
Stabili vārdu savienojumiKosmosa kuģis. Kosmosa medicīna. Kosmosa raķete.
Avoti: 4. sējums