Paplašinātā meklēšana
Meklējam ņemt.
Atrasts vārdos (26):
Atrasts vārdu savienojumos (117):
- (Ne)ņemt ļaunā (arī par ļaunu)
- (No) ņemt mēru
- (Pa)ņemt pēdu (arī vagu)
- (Pa)ņemt uz grauda
- (Pa)ņemt vagu (arī pēdu)
- (Sa)ņemt sevi rokās (retāk rokā)
- (Uz)vilkt (arī ņemt, paķert) uz zoba
- Gūt (arī dabūt, ņemt) virsroku (retāk pārsvaru)
- Labu galu neņemt, arī nelabu galu ņemt
- Likt (arī ņemt) kājas pār pleciem
- Likt (arī ņemt) vērā
- Ne(ie)ņemt (ne) mutē
- Nelabu (arī bēdīgu) galu ņemt
- Nelabu (arī bēdīgu) galu ņemt, arī labu galu neņemt
- Nelabu galu ņemt, arī labu galu neņemt
- Ņemt (arī likt) kājas pār pleciem
- Ņemt (arī likt) kājas pār pleciem
- Ņemt (arī likt) kājas pār pleciem
- Ņemt (arī likt) vērā
- Ņemt (arī paņemt, saņemt) (vadību, varu) savās rokās
- Ņemt (arī saņemt, pārņemt) grožus savās rokās
- Ņemt (arī saņemt, pārņemt) grožus savās rokās
- Ņemt (kādu) zem rokas
- Ņemt (retāk tvert) zobenu (arī šauteni, šķēpu, durkli, ieroci) (rokā, arī rokās)
- Ņemt (rokā) stibu (arī žagaru, koku)
- Ņemt (rokā) žagaru (arī stibu, koku)
- Ņemt (rokā) žagaru (arī stibu, koku)
- Ņemt acis pirkstos (retāk rokā)
- Ņemt acis pirkstos (retāk rokā)
- Ņemt acis pirkstos (retāk rokā), arī turēt acis pirkstos
- Ņemt acis rokā (biežāk pirkstos)
- Ņemt aiz (arī pie) ragiem
- Ņemt aiz (arī pie) ragiem
- Ņemt atpakaļ doto (arī savu) vārdu
- Ņemt atpakaļ doto (arī savu) vārdu
- Ņemt atpakaļ savus vārdus
- Ņemt atpakaļ savus vārdus
- Ņemt atvaļinājumu
- Ņemt cauri
- Ņemt ciet
- Ņemt citu (arī vēlamu, nevēlamu) virzienu
- Ņemt citu (arī vēlamu, nevēlamu) virzienu
- Ņemt dalību
- Ņemt dalību
- Ņemt drošu dūšu (biežāk prātu)
- Ņemt drošu prātu (retāk dūšu)
- Ņemt drošu prātu (retāk dūšu)
- Ņemt galu
- Ņemt galu
- Ņemt galvā (arī prātā)
- Ņemt galvā (retāk pierē)
- Ņemt grožus savās rokās
- Ņemt gūstā
- Ņemt iekšā
- Ņemt kartupeļus
- Ņemt ļaunā (arī par ļaunu)
- Ņemt lielu galvu
- Ņemt lielu galvu
- Ņemt lielu galvu
- Ņemt mēru
- Ņemt mutē (vārdus, izteicienus u. tml.)
- Ņemt mutē vārdus (arī izteicienus u. tml.)
- Ņemt nost
- Ņemt palīgā
- Ņemt palīgā
- Ņemt par labu
- Ņemt par labu
- Ņemt par pilnu
- Ņemt par pilnu
- Ņemt pārsvaru (biežāk virsroku)
- Ņemt pēdu (arī vagu)
- Ņemt pie sirds
- Ņemt pie sirds
- Ņemt pierē (biežāk galvā)
- Ņemt prātā (arī galvā)
- Ņemt priekšā
- Ņemt priekšā
- Ņemt rokā (arī rokās) šauteni (arī zobenu, ieroci)
- Ņemt rokā (arī rokās) šauteni (arī zobenu, ieroci)
- Ņemt rokā spalvu (arī zīmuli)
- Ņemt rokā spalvu (arī zīmuli)
- Ņemt savā aizsardzībā
- Ņemt savā zināšanā
- Ņemt savās rokās
- Ņemt savu galvu
- Ņemt savu galvu
- Ņemt savu krustu uz pleciem
- Ņemt savu krustu uz pleciem
- Ņemt savu krustu uz pleciem
- Ņemt sev uz kakla (arī uz sava kakla)
- Ņemt sev uz kakla (arī uz sava kakla)
- Ņemt sevi rokās (retāk rokā)
- Ņemt stundas
- Ņemt stundas
- Ņemt talkā
- Ņemt talkā
- Ņemt uz (kāda) rēķina
- Ņemt uz (savas) sirdsapziņas
- Ņemt uz grauda
- Ņemt uz renti
- Ņemt uz renti
- Ņemt uz sava rēķina
- Ņemt uz savas sirdsapziņas
- Ņemt uz sevi vainu (arī nodarījumu, pārkāpumu u. tml.)
- Ņemt uz sevi vainu, arī uzņemties vainu (uz sevi)
- Ņemt uz zoba
- Ņemt vadību (arī varu) savās rokās
- Ņemt vārdu
- Ņemt vārdu
- Ņemt varu (arī vadību) savās rokās
- Ņemt varu savās rokās
- Ņemt vēlamu (arī nevēlamu, citu) virzienu
- Ņemt virsroku (retāk pārsvaru)
- Ņemt vīru
- Tvert (biežāk ņemt) šauteni (arī šķēpu, zobenu, durkli, ieroci) (rokā, arī rokās)
- Tvert spalvu (arī zīmuli), biežāk ņemt rokā spalvu (arī zīmuli)
- Tvert zīmuli (arī spalvu), biežāk ņemt rokā zīmuli (arī spalvu)
Atrasts skaidrojumos (1167):
- Raut (otram) kumosu no mutes (laukā) (censties) gūt kādu labumu uz cita rēķina. (censties) atņemt ko citam.
- (Iz)raut (otram) kumosu no mutes (laukā) (Censties) gūt kādu labumu uz cita rēķina. (Censties) atņemt ko citam.
- (Iz)raut (otram) kumosu no mutes (laukā) (Censties) gūt kādu labumu uz cita rēķina. (Censties) atņemt ko citam.
- (Iz)raut otram kumosu no mutes (laukā) (Censties) gūt kādu labumu uz cita rēķina. (Censties) atņemt ko citam.
- (Ne)piedurt (arī (ne)pielikt) pirkstu (arī pirkstiņu, retāk roku) (Ne)aizskart (kādu, ko), arī (ne)paņemt (ko).
- (Ne)piedurt (arī (ne)pielikt) pirkstiņu (arī pirkstu, retāk roku) (Ne)aizskart (kādu, ko), arī (ne)paņemt (ko).
- (Ne)piedurt (arī (ne)pielikt) pirkstu (arī pirkstiņu, retāk roku) (Ne)aizskart (kādu, ko), arī (ne)paņemt (ko).
- (Ne)pielikt (arī (ne)-piedurt) pirkstu (arī pirkstiņu, retāk roku) (Ne)aizskart (kādu, ko), arī (ne)paņemt (ko). (Ne)nodarīt ko ļaunu, (ne)kaitēt (kādam).
- (Ne)piedurt (arī (ne)pielikt) roku (biežāk pirkstu, arī pirkstiņu) (Ne)aizskart (kādu, ko), arī (ne)paņemt (ko). (Ne)nodarīt ko ļaunu, (ne)kaitēt (kādam). (Ne)darīt ko.
- (Ne)ko (ne)iztaisīt (par ko) (ne)raizēties, (ne)ņemt vērā. Arī (ne)uztraukties.
- (No)smelt krējumu (Pa)ņemt, (ie)gūt kā labāko daļu.
- kompilēt Aizgūt, pārņemt (ko) bez patstāvīga viedokļa, vērtējuma. Šādi veidot (kādu darbu).
- Aiziet par tālu Aiziet līdz galējībai, neievērot pieņemtās normas.
- Doties (arī iet) pensijā Aiziet no regulāra algota darba un saņemt pensiju.
- Doties (arī iet) pensijā Aiziet no regulāra algota darba un saņemt pensiju.
- aizmirst Aizmāršībā, izklaidībā atstāt (kur), nepaņemt līdzi.
- pamest Aizmirst (kur), nepaņemt līdzi (piemēram, aiz paviršības, steigā). Arī pazaudēt.
- apsēt Aizņemt (kādu zemes platību) ar sējumiem.
- piepildīt Aizņemt (laikposmu ar kādu darbību, norisi).
- aptvert Aizņemt (noteiktu, parasti lielu teritoriju).
- aizpildīt Aizņemt (parasti laika posmu ar kādu darbību, norisi).
- apbūvēt Aizņemt ar celtnēm (teritoriju gar kādu ielu, ceļu u. tml.).
- ieplesties Aizņemt daudz vietas, lielu platību.
- aizpildīt Aizņemt, piepildīt (telpu, platību).
- Krist parādos Aizņemties naudu, kļūt tādam, kam ir parādi.
- (Ie)krist parādos Aizņemties naudu, kļūt tādam, kam ir parādi.
- Ietaisīt parādu Aizņemties, kļūt par parādnieku.
- (Ie)taisīt parādu Aizņemties, kļūt par parādnieku.
- Taisīt parādu Aizņemties, kļūt par parādnieku.
- Sataisīt parādus Aizņemties, parasti daudz.
- aizlienēt Aizņemties.
- aiztapināt Aizņemties.
- Paņemt uz atdevām Aizņemties.
- Paņemt uz atdevām Aizņemties.
- palienēt Aizņemties.
- tapināt Aizņemties.
- Nākt vietā Aizstāt (kādu, ko). Ierasties (kāda) vietā. Ieņemt (kāda, kā) vietu.
- Nākt vietā Aizstāt (kādu, ko). Ierasties (kāda) vietā. Ieņemt (kāda, kā) vietu.
- mainīt Aizstāt (ko) ar citu, ņemt (kā) vietā citu.
- pārmainīt Aizstāt (ko) ar citu, paņemt, sākt izmantot (kā vietā) citu.
- apmainīt Aizstāt vienu (priekšmetu, apzīmējumu u. tml.) ar citu, paņemt viena vietā citu.
- internēt Aizturēt un atbruņot (karojošas valsts karavīrus, kas nokļuvuši neitrālas valsts teritorijā). Turēt (karojošas valsts pilsoņus, kas nokļuvuši neitrālas valsts teritorijā) un atņemt (tiem) brīvību līdz kara beigām
- autorizēt Akceptēt, pieņemt par atbilstošu oriģinālam (sava darba tulkojumu).
- atkarot Aktīvi darbojoties, iegūt, atņemt (to, kas pieder citam).
- paņemt Apcietināt, arestēt. Vardarbīgi atņemt (kādam) brīvību.
- nogrābt Apcietināt, saņemt gūstā.
- saķert Apcietināt. Notvert un atņemt brīvību.
- piesavināties Apgūt, iemācīties, arī pārņemt.
- piesavināt Apgūt, iemācīties, arī pārņemt. Piesavināties (2).
- pārsiet Aplīt, apņemt ar pārsēju brūci, ķermeņa daļu (slimniekam, ievainotajam).
- apdvest Apņemt (ar gaisu, smaržu u. tml.).
- apjozt Apņemt (ar jostu, siksnu u. tml.).
- aptvert Apņemt (ar rokām, ar kājām), parasti saturot.
- aplikt Apņemt (kam apkārt) un sasaistīt.
- pakot Apņemt (ko) ar, parasti biezu, kāda materiāla kārtu. Pildīt (ko, piemēram, spraugas, plaisas ar kādu materiālu).
- sapakot Apņemt (ko), parasti pilnīgi, ar kāda materiāla kārtu. Piepildīt, parasti pilnīgi (ko, piemēram, spraugas, plaisas ar kādu materiālu).
- ietvert Apņemt (no vairākām vai visām pusēm), būt sajūtamam visapkārt (par smaržām, skaņām u. tml.).
- apvīties Apņemt (par liesmām, dūmiem).
- aplaizīt Apņemt (par liesmām, uguni).
- aptvert Apņemt (par rokām).
- apliekt Apņemt (par upi, ceļu u. tml.).
- apmalot Apņemt ar līnija, ornamentu vai vinjeti (tekstu vai attēlu).
- apvēsmot Apņemt ar vēsmu.
- iežogot Apņemt no vairākām vai visām pusēm (kādu vietu).
- ietīt Apņemt no visām pusēm tā, ka (kas) ir grūti saskatāms vai nav saskatāms (par miglu, dūmiem, putekļiem u. tml.). Būt par cēloni tam, ka (kas) ir grūti saskatāms vai nav saskatāms (par tumsu).
- aptvert Apņemt no visām pusēm, pārņemt (par uguni, siltumu, skaņām u. tml.).
- apņemties Apņemt sev (ko apkārt).
- apsegties Apņemt sev apkārt (piemēram, lakatu). Ietīties.
- apmiglot Apņemt, apklāt ar miglu, arī dūmaku, padarot nesaskatāmu, necaurredzamu.
- apglaust Apņemt, apkļaut (par ko mīkstu, gludu).
- apjozt Apņemt, apsiet (ap ko).
- apsprādzēt Apņemt, aptvert (ap ko, kam apkārt), sastiprinot galus kopā ar sprādzi.
- apķerties Apņemt, aptvert (ar rokām).
- apvīt Apņemt, aptvert (par rokām).
- apvīt Apņemt, aptvert (parasti rokas ap ko).
- apstrāvot Apņemt, aptvert, pārņemt (par idejām, jūtām, noskaņām u. tml.).
- ieskaut Apņemt, ietvert (piemēram, par māliem, apģērbu).
- aizsiksnot Apņemt, nostiprināt (ar siksnām).
- apstīpot Apņemt, nostiprināt (ar stīpu).
- apskaut Apņemt, pārņemt (par gaisu, tumsu, aukstumu u. tml.).
- apskaut Apņemt, pārņemt (par uguni, ūdeni).
- apdvest Apņemt, pārņemt (parasti par jūtām, noskaņām).
- ieskaut Apņemt, pārņemt (piemēram, par tumsu, miglu).
- pārjozt Apņemt, savilkt, pārsiet (piemēram, ar jostu, siksnu).
- noņemties Apņemties (1). Sevī nolemt.
- paņemties Apņemties, nolemt.
- ņemties Apņemties, uzņemties (veikt kādu uzdevumu, pienākumu), būt ar mieru (ko darīt).
- ierūsēt Aprūsējot, sarūsējot kļūt tādam, ko grūti izkustināt, izņemt.
- apņemties Apsolīties citiem, ka veiks kādu uzdevumu, pienākumu. Uzņemties saistību.
- pārsiet Aptīt, apņemt ar pārsēju (brūci, ķermeņa daļu).
- saņemt Aptvert, apņemt (ko ar rokām).
- atblēdīt Ar blēdību atņemt.
- atburt Ar burvībām, buršanu atņemt.
- nopakot Ar kādu materiālu piepildīt, arī apņemt (ko).
- uzlēkt Ar lēcienu, strauji liekot soli vertikāli (kam) pāri, ieņemt jātenisku stāvokli (uz tā, piemēram, uz zirga, velosipēda).
- Saņemt pēdējos (arī visus) spēkus Ar lielu piepūli saņemties (kā) veikšanai.
- Saņemt visus (arī pēdējos) spēkus Ar lielu piepūli saņemties (kā) veikšanai.
- pieņemt Ar oficiālu rīkojumu uzsākt (piemēram, iestādes, grupas) vadību. Saņemt savā pārziņā, vadībā (piemēram, transportlīdzekli).
- appogāt Ar pogām piestiprināt (kam visapkārt). Pogājot nostiprināt (to, kas apņemts apkārt).
- atraut Ar rāvienu, spēju kustību atņemt (kādam ko).
- ordinēt Ar reliģisku ceremoniju uzņemt garīdznieka amatā.
- iesvētīt Ar reliģisku ceremoniju uzņemt par pilntiesīgu draudzes locekli.
- Piedot grēkus rel Ar reliģisku rituālu, reliģiskām darbībām noņemt atbildību par reliģisko normu pārkāpumiem.
- Saķert galvu Ar rokām strauji apņemt galvu.
- nopelnīt Ar savu darbību, rīcību iegūt, saņemt novērtējumu (piemēram, uzslavu, atzinību, arī sodu).
- raut Ar spēcīgu, asu, īslaicīgu kustību ņemt (ko tādu, kuru kāds ir satvēris, tur u. tml.).
- kordodroms Ar stiepļu tīklu apņemts asfaltēts vai betonēts apļveida laukums aviomodelistu un automodelistu sacensībām un treniņiem.
- plēst Ar strauju kustību ņemt nost (ko).
- noraut Ar strauju kustību, ar rāvienu novirzīt, noņemt, nocelt.
- apmest Ar strauju vēzienu aplikt, apņemt (ap ko, kam apkārt).
- nogāzt Ar vardarbību atņemt valdīšanas tiesības, varu, valdošo politisko stāvokli, pār traukt šķirisko diktatūru.
- gāzt Ar vardarbību atņemt valdīšanas tiesības, varu, valdošo politisko stāvokli, pārtraukt šķirisko diktatūru.
- atvilt Ar viltu atņemt.
- novilt Ar viltu atņemt.
- piesmērēties Ar viltu, izlikšanos, pieglaimošanas iegūt (kāda) labvēlību, arī panākt, ka tiek pieņemts (piemēram, kādā organizācijā, kolektīvā).
- zālājs Ar zālaugiem aizņemta platība. Arī zālaugu kopums kādā platībā.
- satvert Ar, parasti spēcīgu, kustību apņemt (ko) tā, ka (tas) atrodas noteiktā stāvoklī (par rokām).
- noāķēt Atāķēt un noņemt.
- atspiest Atbalstīt (kādu ķermeņa daļu pret ko, pie kā), lai ieņemtu stabilāku, ērtāku stāvokli.
- izāķēt Atbrīvot, izņemt (ko saāķētu, pieāķētu).
- izsaiņot Atbrīvot, izņemt no iesaiņojuma.
- lobīt Atbrīvot, ņemt ārā (augli, kodolu) no apvalka.
- izpirkt Atdodot (aizdevumu), saņemt atpakaļ (ieķīlāto).
- samainīt Atdot (ko savu) un saņemt pretī (cilā). Apmainīt (1).
- apmainīt Atdot (ko savu) un saņemt pretī (cita).
- pārnest Atgriezties (no skolas ar saņemtu atzīmi).
- atdabūt Atgūt, saņemt atpakaļ (to, kas kādreiz piederējis).
- nojozt Atjozt un noņemt (ko apjoztu).
- cilāt Atkārtoti, vairākkārt ņemt rokā (piemēram, apskatot, meklējot).
- Atdot savu vietu Atļaut citam ieņemt savu vietu, izmantot savu stāvokli u. tml.
- Atdot savu vietu Atļaut citam izmantot savu stāvokli, arī ieņemt savu vietu.
- atstāt Atļaut paturēt, neatņemt.
- noraisīt Atmisīt, piemēram, auklas, siksnas, un noņemt (ko uzsietu, piesietu).
- noņemt Atņemt (ar varu, spēku, draudiem), lai iegūtu sev. Arī atsavināt.
- apcietināt Atņemt (cilvēkam) personisko brīvību un novietot (viņu) apsardzībā vai ieslodzījumā.
- nocelt Atņemt (citam līgavu vai citai līgavaini) un apprecēt.
- paņemt Atņemt (kādam ko).
- Atņemt visu līdz pēdējam Atņemt (kādam) pilnīgi visu.
- Atņemt visu līdz pēdējam Atņemt (kādam) pilnīgi visu.
- Izņemt grožus no rokām Atņemt (kādam) vadību, noteikšanu.
- Izņemt grožus no rokām Atņemt (kādam) vadību, noteikšanu.
- Izņemt grožus no rokām Atņemt (kādam) vadību, noteikšanu.
- arestēt Atņemt (uz neilgu laiku) personisko brīvību piespiedu kārtā (ar tiesas vai izmeklēšanas orgānu sankciju).
- Pazemināt dienesta pakāpi Atņemt augstāku dienesta pakāpi un piešķirt zemāku.
- aizturēt Atņemt brīvību uz neilgu laiku (aizdomās turētai personai) līdz apcietināšanas sankcijai vai atbrīvošanai.
- ieslodzīt Atņemt brīvību, iespēju pārvietoties.
- atmagnetizēt Atņemt magnētiskās īpašības.
- atsavināt Atņemt pēc likumā noteiktās kārtības (kādu īpašumu) par labu, piemēram, valstij, sabiedriskai organizācijai.
- Uzlikt (kādam) ķepu Atņemt rīcības brīvību, ļoti ierobežot (kādu).
- Saistīt rokas (un kājas) Atņemt rīcības brīvību. Ierobežot.
- Saistīt rokas (un kājas) Atņemt rīcības brīvību. Ierobežot.
- Slēgt ārā (arī laukā) Atņemt tiesības būt par (kādas organizācijas, biedrības) biedru. Atņemt tiesības būt par (kā) dalībnieku, piedalīties (kur).
- denacionalizēt Atņemt valsts piederību (pilsonību, pavalstniecību).
- atdalīt Atņemt, atraut vai citādi atšķirt (daļu no kā). _imperf._ Dalīt nost.
- atraut Atņemt, lai piesavinātos, arī lai iegūtu atpakaļ.
- atraut Atņemt, nedot (to kas kādam pienākas).
- nopogāt Atpogāt un noņemt nost (ko piepogātu).
- atvairīt Atraidīt, nepieņemt (piedāvājumu, padomu u. tml.).
- izraisīt Atraisīt un izņemt, raisot izņemt (no kurienes, kur u. tml.).
- noraisīt Atraisīt un noņemt (ko apsietu).
- izpīt Atraisot, atpinot (parasti matus), izņemt (piemēram, lenti).
- sniegties Atrasties, būt novietotam, aizņemt telpu, platību, izplatīties vidē, telpā, platībā (līdz kādai vietai, pāri kādai vietai u. tml.).
- iztvert Ātri izņemt, izvilkt (no kurienes, kur u. tml.).
- pārtvert Ātri pārņemt, izņemt (ko) no cita rokām.
- pazust Ātri, strauji tikt ieņemtam (mutē), tikt norītam (par ko ēdamu).
- pārpildīt Atrodoties kur, parasti uz neilgu laiku, virzoties pa kurieni, pārāk aizņemt, pieblīvēt (vielu, platību) - parasti par cilvēkiem, transportlīdzekļiem.
- aizklāt Atrodoties vai aizvirzoties (kam) priekšā, atņemt iespēju (ko) redzēt, saskatīt. Aizsegt.
- ieslēgt Atrodoties vai novietojoties (kur), ietvert, apņemt no vairākām vai visām pusēm.
- kušķis Atsevišķs, neliels tuvu kopā saaudzis (augu, to virszemes daļu) kopums. Neliels (piemēram, zāles, siena) kopums, ko aptuveni var saņemt saujā.
- nosiet Atsiet un noņemt (ko apsietu).
- atrēķināt Atskaitīt, atņemt (daļu. no kāda skaitļos izteikta daudzuma).
- noskrūvēt Atskrūvēt un noņemt.
- nosprādzēt Atsprādzēt un noņemt (ko piesprādzētu).
- pamest Atstāt (kur), piemēram, lai kāds saņemtu, paņemtu.
- Kalpot dienas (arī nedēļas) Atstrādāt saimniekam noteiktu dienu (nedēļu) skaitu (piemēram, par izmantojamām telpām, saņemto lopbarību).
- Kalpot nedēļas Atstrādāt saimniekam noteiktu nedēļu skaitu (piemēram, par izmantojamām telpām, saņemto lopbarību).
- rādiuss Attālums no (platības, telpas), parasti iedomāta, pieņemta, centra, līdz (tās) robežai.
- noņemt Atteikties (no kā iepriekš pieņemta), paziņot, nolemt, ka (kas) vairs nav spēkā.
- patērētājattieksme Attieksme, kurai raksturīga vēlēšanās saņemt (parasti materiālus labumus), neieguldot savu darbu vai ieguldot ļoti maz tā.
- atcerēties Atveidot apziņā (agrāk saņemto informāciju, iespaidus).
- Būt ar mieru Atzīstot par labu, pievienoties, pieņemt.
- Būt ar mieru Atzīstot par labu, pievienoties, pieņemt.
- diskvalifikācija Atzīšana par nespējīgu vai nepiemērotu (piemēram, turpmāk ieņemt kādu amatu, veikt kādu pienākumu).
- noraidīt Atzīt (kādu) par neizmantojamu, nepieņemt (kāda uzdevuma, pasākuma veikšanai).
- diskvalificēt Atzīt (kādu) par nespējīgu vai nepiemērotu (piemēram, turpmāk ieņemt kādu amatu, veikt kādu pienākumu).
- noraidīt Atzīt par nevajadzīgu, nepieņemt, neizmantot (piemēram, priekšmetu, pakalpojumu).
- Ņemt uz sevi vainu (arī nodarījumu, pārkāpumu u. tml.) Atzīt sevi par vainīgu. Uzņemties atbildību par nodarījumu, pārkāpumu.
- Uzņemties vainu (uz sevi) Atzīt sevi par vainīgu. Uzņemties atbildību par nodarījumu, pārkāpumu.
- Ņemt uz sevi vainu, arī uzņemties vainu (uz sevi) Atzīt sevi par vainīgu. Uzņemties atbildību par nodarījumu, pārkāpumu.
- ņemt Atzīt, uzskatīt (piemēram, par paraugu), pieņemt, izmantot (piemēram, par priekšzīmi).
- audžubrālis Audžudēls attieksmē pret citiem bērniem ģimenē, kurā viņš ir pieņemts.
- audžumāsa Audžumeita attieksmē pret citiem bērniem ģimenē, kurā viņa ir pieņemta.
- pieaugt Augot (kam) lielākā daudzumā, tikt piepildītam, aizņemtam (ar to). Aizaugt (par dārzu, lauku u. tml.).
- pārņemt Augot aizņemt (visu platību), parasti nomācot (tajā) citus augus.
- pārbaroties Barojoties pārāk daudz pieņemties masā (par dzīvniekiem).
- nobaroties Barojoties pieņemties masā (par dzīvniekiem).
- audžubērns Bērns, kas pieņemts kādas ģimenes vai personas gādībā un audzināšanā.
- Piena māsa (arī brālis) Bērns, kas pieņemts zīdīt, attieksmē pret pašas zīdītājas bērnu.
- jaukties Bez uzaicinājuma ņemt dalību, cenšoties ietekmēt (piemēram, kādu pasākumu).
- maisīties Bez uzaicinājuma ņemt dalību, cenšoties ietekmēt (piemēram, kādu pasākumu). Jaukties (4).
- nokautēt Boksa cīņā - ar spēcīgu sitienu atņemt (pretiniekam) iespēju turpināt cīņu.
- nokdaunēt Boksa cīņā ar spēcīgu sitienu atņemt pretiniekam iespēju 8 sekunžu laikā turpināt cīņu.
- nest Braucot pārvietot (uzņemto kravu, cilvēkus) - par transportlīdzekļiem.
- vaļīgs Brīvs, neaizņemts (par laikposmu), bezrūpīgs (par dzīvi).
- karadarbība Bruņoto spēku darbība, kuras mērķis ir iznīcināt vai sagūstīt pretinieka karaspēku, ieņemt kādu teritoriju, atsist pretinieka uzbrukumus. Kara darbība.
- Kara darbība Bruņoto spēku darbība, kuras mērķis ir iznīcināt vai sagūstīt pretinieka karaspēku, ieņemt kādu teritoriju, atsist pretinieka uzbrukumus. Karadarbība.
- Kara darbība Bruņoto spēku darbība, kuras mērķis ir iznīcināt vai sagūstīt pretinieka karaspēku, ieņemt kādu teritoriju, atsist pretinieka uzbrukumus. Karadarbība.
- rīkoties Būt aizņemtam, nodarbinātam (ar ko).
- darīt Būt aizņemtam, nodarbinātam ar ko.
- Būt mierā Būt apmierinātam (ar ko). Atzīstot par labu, pievienoties, pieņemt.
- ieslīgt Būt apņemtam, ietvertam (no vairākām vai visām pusēm, parasti zemākā vietā).
- aizņemt Būt kāda spēcīga valdzinājuma pārņemtam. Būt kā varā.
- (No)kauties ar domām Būt kādu (parasti nepatīkamu, grūti atrisināmu) domu pārņemtam.
- aizdegt Būt liesmu pārņemtam un sadegt (līdz kādai vietai).
- Iestigt darbā (arī darbos) Būt ļoti aizņemtam, ko darot.
- Neredzēt saules gaismu (arī dienas gaismu) Būt ļoti aizņemtam, nodarbinātam; atrasties nevēlamos apstākļos.
- Neredzēt (saules) gaismu (arī dienas gaismu, arī dienasgaismu) Būt ļoti aizņemtam, nodarbinātam. Atrasties nevēlamos apstākļos.
- Neredzēt (saules) gaismu (arī dienas gaismu, arī dienasgaismu) Būt ļoti aizņemtam, nodarbinātam. Atrasties nevēlamos apstākļos.
- apspīlēt Būt ļoti cieši apņemtam (ar šaurām drēbēm vai apaviem) - par augumu, kājām.
- zvērot Būt ļoti spēcīga, parasti noturīga, pārdzīvojuma pārņemtam. Arī kvēlot (4).
- plūst Būt nepārtrauktā apgrozībā (parasti par naudu). Tikt nepārtraukti ieņemtam vai izdotam.
- piņķēties Būt nodarbinātam, aizņemtam (ar kādu). Būt kādās attiecībās (ar kādu).
- mēgt Būt parastam, vispārpieņemtam (ko darīt).
- iznākt Būt pietiekamā daudzumā, lai sadalot saņemtu (parasti visi).
- kvēlot Būt spēcīga pārdzīvojuma pārņemtam.
- Būt ar (plašu) vērienu Būt tādam, kam piemīt spēja uzņemties, veikt ko lielu, arī sarežģītu.
- pienākties Būt tādam, ko (kāds) ir tiesīgs saņemt, iegūt.
- laimēt Būt tādam, pret kuru var saņemt laimestu (par loterijas biļeti, obligāciju u. tml.).
- apbūvēt Būvējot aizņemt (zemes gabalu, teritoriju) ar celtni vai celtnēm.
- dot Celt ar dakšām (sienu, labību, piemēram, uz vezuma), lai kāds saņemtu.
- slieties Celties stāvus (no sēdus vai guļus stāvokļa), parasti taisnojot, stiepjot ķermeni, arī censties ieņemt vertikālu stāvokli.
- nocelt Ceļot novirzīt, noņemt (nost no kurienes, kur u. tml.).
- ķert Censties notvert, saņemt (ko tādu, kas kustas, pārvietojas).
- atmiņa Centrālās nervu sistēmas spēja saglabāt un atveidot apziņā agrāk saņemto informāciju, iespaidus.
- Apdedzināt pirkstus (arī nagus) Ciest neveiksmi, saņemt pārmetumus; ciest zaudējumus kādā (parasti ar risku saistītā) pasākumā.
- Apdedzināt nagus (arī pirkstus) Ciest neveiksmi, saņemt pārmetumus. Ciest zaudējumus kādā (parasti ar risku saistītā) pasākumā.
- Sadedzināt (arī apdedzināt) nagus (arī pirkstus) Ciest neveiksmi, saņemt pārmetumus. Ciest zaudējumus kādā (parasti ar risku saistītā) pasākumā.
- Apdedzināt pirkstus (arī nagus) Ciest neveiksmi, saņemt pārmetumus. Ciest zaudējumus kādā (parasti ar risku, saistītā) pasākumā.
- apstiept Cieši apkļaut, apņemt (par drēbēm).
- sažņaugt Cieši apņemt (ar ko), saspiest, arī sašaurināt.
- aptvert Cieši apņemt (par audiem).
- piekrampēt Cieši apņemt (rokas) ap ko.
- iekļauties Cieši apņemt sev apkārt. Ietīties.
- aptvert Cieši apņemt, arī apvīt (par augiem, to daļām).
- sajozt Cieši apņemt, piemēram, ar joslu, siksnu (apģērba gabalu).
- sajozt Cieši apņemt, savilkt (piemēram, jostu, siksnu) kam apkārt.
- saķerties Cieši aptvert, apņemt (vienam otru, citam citu).
- apkļaut Cieši aptvert. Aņemt (no visām pusēm).
- Sažņaugt rokas Cieši saņemt savas rokas (izmisumā, bēdās u. tml.).
- Sažņaugt rokas Cieši saņemt savas rokas (izmisumā, bēdās u. tml.).
- sažņaugt Cieši saņemt un saturēt, arī cieši saspiest.
- pieķerties Cieši satvert, saņemt (ko ar rokām), lai turētos (pie tā).
- sasiet Cieši sienot (cilvēkus vai dzīvniekus) vienu pie otra, citu pie cita, panākt, ka (tiem) ir ierobežota vai atņemta iespēja kustēties.
- slēgt Cieši skaut (kādu); arī ietvert, apņemt (ko) no visām pusēm.
- apkrampēt Cieši un stingri apņemt (pirkstus, rokas, kājas ap ko).
- saspiest Cieši, stingri saņemt rokā, apņemt ar rokām (ko) un (parasti) spiest (to).
- žmiegt Cieši, stingri saņemt, arī spiest, spaidīt (ko).
- pārcilāt Cilājot, parasti aplūkojot, ņemt un likt pēc kārtas (daudzus vai visus) no kāda kopuma. Cilājot, parasti aplūkojot, ņemt un likt pa sastāvdaļām (kādu kopumu daļēji vai pilnīgi).
- vergs Cilvēks, kam atņemtas visas tiesības un kas kļuvis par vergtura īpašumu citās sabiedriski ekonomiskās formācijās.
- neofīts Cilvēks, kas ir tikko kristīts un uzņemts kristiešu draudzē.
- ciniķis Cilvēks, kas izaicinoši noraida vai neievēro pieņemtās tikumības un pieklājības normas. Rupjš, bezkaunīgs cilvēks.
- kroplis Cilvēks, kas nevēlami neatbilst sabiedrībā pieņemtajām morāles, estētikas u. tml. normām, atziņām.
- savādnieks Cilvēks, kura izturēšanās, rīcība, rakstura, personības īpašības (citiem neparasti, nesaprotami) atšķiras no kādām normām, vispārpieņemtiem priekšstatiem.
- signālists Cilvēks, kura uzdevums ir raidīt un pieņemt signālus (1): signalizētājs (2).
- signalizētājs Cilvēks, kura uzdevums ir raidīt un pieņemt signālus (1).
- brīvklausītājs Cilvēks, kurš nav uzņemts par studentu (mācību iestādē), bet kuram atļauts piedalīties nodarbībās un kārtot eksāmenus.
- uzvedība Cilvēku, dažādu sociālo grupu rīcību kopums, kurā iezīmējas noteikta izturēšanās līnija un likumsakarība. Pieņemtajām normām atbilstošas rīcības un izturēšanās aktu kopums.
- divkauja Cīņa (starp diviem cilvēkiem), kurā lieto ieročus pēc iepriekš pieņemtiem noteikumiem.
- lobīt Dalīt nost, ņemt ārā (ko pielipušu, pieķērušos).
- lobīt Dalīt, ņemt nost (augsnes) virskārtu.
- lupināt Dalīt, ņemt nost (daļu no kā).
- lozēt Dalīt, piešķirt (piemēram, mantas, priekšmetus, vietas, pienākumus) pēc kāda nosacīta priekšmeta, zīmes, kas izvēlēts un paņemts.
- darboties Darīt kādu darbu (ilgāku laiku), būt aizņemtam, nodarboties (ar ko).
- noņēmējs Darītājs --> noņemt.
- ņēmējs Darītājs --> ņemt.
- saņēmējs Darītājs --> saņemt.
- uzņēmējs Darītājs --> uzņemt.
- patērēt Darot ko, būt aizņemtam (kādu laikposmu).
- prozelītisms Dedzīga uzticība jaunpieņemtai mācībai, jaunai pārliecībai.
- nodēstīt Dēstot (ko), aizņemt (kādu vietu, platību ar to).
- apdēstīt Dēstot, stādot aizņemt ar dēstiem (zemes platību).
- svētība Dieva vai dievu labvēlīgā ietekme, žēlastība, no dieva vai dieviem saņemtā labvēlība, laime, aizsardzība.
- izņemot Divd. --> izņemt.
- pieņemams Divd. --> pieņemt.
- Vērtības zīme Dokuments, arī priekšmets (piemēram, naudas zīme, pastmarka), kas dod tiesības saņemt kādas vērtības vai apliecina nokārtotu maksājumu.
- Vērtības zīme Dokuments, arī priekšmets (piemēram, naudas zīme, pastmarka), kas dod tiesības saņemt kādas vērtības vai apliecina nokārtotu maksājumu.
- vērtszīme Dokuments, arī priekšmets (piemēram, naudas zīme, pastmarka), kas dod tiesības saņemt kādas vērtības vai apliecina nokārtotu maksājumu. Vērtības zīme.
- biļete Dokuments, kas dod tiesību (par maksu) ieņemt vietu (piemēram, teātrī, operā, kino) vai braukt (satiksmes līdzekļos).
- reklamācija Dokuments, kuru sastāda produkcijas patērētājs, lai nosūtītu ražotājam, un kurā tiek norādīta saņemtās produkcijas kvalitātes vai komplektības neatbilstība standartam un tehnisko noteikumu prasībām. Sūdzība, protests, iebildums sakarā ar šādu neatbilstību.
- mainīt Dot (ko savu) un ņemt pretī (cita).
- nākt Doties šurp, ierasties (lai ko darītu, ar ko nodarbotos, ieņemtu kādu amatu u. tml.).
- Dzīvot uz parāda Dzīvot ar aizņemtu naudu, mantu.
- videotelefonija Elektrosakaru veids, kur abonenti viens otru ne tikai dzird, bet arī redz un var demonstrēt kustīgus un nekustīgus objektus, piemēram, fotogrāfijas, dokumentus, zīmējumus, dažādus priekšmetus, kā arī saņemt datus no elektroniskā skaitļotāja.
- pieelpoties Elpojot uzņemt (parasti svaigu gaisu, skābekli) lielākā daudzumā.
- videofilma Filma, kura uzņemta un paredzēta demonstrēšanai ar videoierīcēm.
- baletfilma Filma, kurā uzņemts balets.
- rapids Filmēšanas paņēmiens ar kadru palielinātu biežumu, kas rada uzņemto objektu palēninātas kustības efektu, ja filmu demonstrē ar kadru parasto biežumu.
- potenciāls Fizikāls lielums, kas raksturo (piemēram, gravitācijas, elektrostatisko) lauku noteiktā telpas punktā un kas skaitliski ir vienāds ar darbu, kuru veic lauks, pārvietojot ķermeni ar vienu masas, elektriskā lādiņa u. tml. vienību no dotā telpas punkta līdz kādam citam punktam, kur šis lielums ir pieņemts par nulli.
- kumoss Gabals (kā ēdama), kuru vai nokost ar vienu kodienu vai ieņemt mutē vienā reizē.
- skalps Galvas āda ar matiem, kura noņemta nonāvētam vai dzīvam pretiniekam (pēc gailu, ķeltu, šķitu, indiāņu paražas).
- izgrābāt Grābājot izņemt, izdabūt (no kurienes, kur u. tml.). Izgrābstīt (2).
- izgrābt Grābjot (ar rokām, ar liekšķeri u. tml.), izņemt (no kurienes, kur u. tml.).
- atgrābt Grābjot noņemt daļu (no kā).
- izgrābstīt Grābstot izņemt, izdabūt (no kurienes, kur u. tml.). Izgrābāt (2).
- pierakstīt Grafiski, ar pieņemtām zīmēm, arī ar fizikāliem paņēmieniem fiksēt (ko).
- izgrebt Grebjot izņemt (vidu kokam).
- nirt Gremdēties ūdenī tā, lai tas apņemtu pilnīgi (par cilvēkiem). Peldus pārvietoties zem ūdens (parasti virzoties dziļumā, arī ārā no tā).
- gredzenot Griezties riņķveidā. Vīties apkārt, apņemt.
- izgriezt Griežot izņemt (no kā priekšmetu).
- ķert Gūstīt (kādu). Vajāt, tvarstīt, lai atņemtu brīvību, apcietinātu.
- rast Gūt, saņemt (no citiem, piemēram, palīdzību, izpratni).
- hidroģenerators Ģenerators, kas no hidrauliskās turbīnas saņemto mehānisko enerģiju pārvērš elektroenerģijā.
- puansons Ģeogrāfijas kartēs - pieņemts apzīmējums (aplis, kvadrāts u. tml.).
- atdot Iedot atpakaļ (saņemto, paņemto).
- aizdot Iedot lietošanai (piemēram, naudu, priekšmetus), lai pēc kāda laika saņemtu atpakaļ.
- patapināt Iedot lietošanai (piemēram, naudu, priekšmetus), lai pēc kāda laika saņemtu atpakaļ. Aizdot.
- paķert Iegādāties, iegūt. Arī paņemt, parasti slepeni, neatļauti.
- sagrābt Iegūt, pārņemt (varu) politiskā, bruņotā cīņā.
- sapelnīt Iegūt, saņemt par darbu, rīcību u. tml. (piemēram, uzslavas, sodus).
- piekāpt Iekāpjot daudziem cilvēkiem, tikt piepildītam, aizņemtam (parasti par transportlīdzekli).
- iesēsties Iekāpt un ieņemt vietu (transportlīdzeklī).
- pastiprinātājs Iekārta, kas pastiprina saņemto jaudu, izmantojot papildu enerģijas avotu.
- apkrauties Iekļūt parādos. Uzņemties naudas saistības.
- noguldīt Iemaksāt uzglabāšanai (naudu krājkasē, bankā) un saņemt ienākumu (no tās).
- baudīt Iemantot, iegūt, saņemt.
- tikt Ieņemt (citādu ķermeņa stāvokli).
- ienākt Ieņemt (kādu teritoriju) - par karaspēku.
- dzert Ieņemt (šķidras zāles vai zāles kopā ar šķidrumu).
- izplesties Ieņemt arvien lielāku telpu, laukumu, (piemēram, par uguni).
- Augstu kāpt Ieņemt ievērojamu sabiedrisko stāvokli, iegūt lielu materiālu nodrošinātību.
- Augstu uzkāpt Ieņemt ievērojamu sabiedrisko stāvokli.
- Kāpt zirgam mugurā Ieņemt jātenisku stāvokli uz zirga.
- Kāpt zirgam mugurā Ieņemt jātenisku stāvokli uz zirga.
- Sēsties kāda (arī kādā) krēslā Ieņemt kāda amatu. Stāties kādā amatā.
- okupēt Ieņemt kādas valsts teritoriju uz laiku ar citas valsts vai citu valstu bruņotajiem spēkiem, neiegūstot suverēnu varu šajā valstī.
- ierindoties Ieņemt kādu vietu noteiktā secībā (piemēram, sacensību, arī salīdzinājuma rezultātā).
- dzert Ieņemt mutē un norīt (šķidrumu).
- iedzert Ieņemt mutē un norīt reizē ar šķidrumu (zāles tablešu, pulveru u. tml. veidā).
- ēst Ieņemt mutē, parasti sakošļāt un norīt, barību.
- novietoties Ieņemt noteiktu atrašanās vietu. Arī apmesties.
- nostāties Ieņemt noteiktu stāju, stāvokli.
- turēties Ieņemt noteiktu stāvokli un kādu laiku palikt tajā.
- iekārtoties Ieņemt vēlamo stāvokli, novietoties (kur).
- nomainīt Ieņemt vienam otra, citam cita vietu, parasti līdzīga uzdevuma veikšanai.
- pārmainīties Ieņemt vienam otra, citam cita vietu, parasti līdzīga uzdevuma veikšanai. Nomainīties (1).
- izvirzīties Ieņemt, iegūt (parasti atzīstamu, nozīmīgu vietu, stāvokli attieksmē pret ko līdzīgu, atbilstošu) - par parādībām sabiedrībā.
- paņemties Ieņemties, arī pasākt.
- prezumēt Iepriekš pieņemt uz varbūtības pamata.
- aizspriedums Iepriekš pieņemts (bieži aplams) negatīvs spriedums, vērtējums.
- avanss Iepriekšēja samaksa (par darāmo darbu, par vēl nesaņemto preci u. tml.).
- atnākt Ierasties, lai uzņemtos kādus pienākumus, strādātu (par ko).
- Likties slimnīcā Ierasties, tikt uzņemtam slimnīcā, lai ārstētos.
- Likties slimnīcā Ierasties, tikt uzņemtam slimnīcā, lai ārstētos.
- apskalot Ierobežot, apņemt (par jūrām, okeāniem).
- apjozt Ierobežot, apņemt, ieskaut.
- piepildīt Ierodoties, sapulcējoties lielākā daudzumā, panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, telpa, apkārtne) kļūst pilns, aizņemts.
- kļūt Iesaistīties, tikt uzņemtam (piemēram, kādā organizācijā).
- kredītspēja Iespēja saņemt kredītu (piemēram, aizņēmuma nomaksas garantijas dēļ).
- ieēsties Iespiesties (kā virsmā) tā, ka grūti noņemt, atdalīt (par vielām, netīrumiem).
- konsultācija Iestāde vai tās nodaļa, kurā var saņemt speciālistu padomus (praktiskos jautājumos).
- apstādīt Iestādot (ko), aizņemt (kādu platību).
- Spriest tiesu Ievērojot procesuālos noteikumus, izskatīt lielu tiesā un taisīt spriedumu, pieņemt lēmumu.
- Spriest tiesu Ievērojot procesuālos noteikumus, izskatīt lietu tiesā un taisīt spriedumu, pieņemt lēmumu.
- vadīties Ievērot, ņemt vērā (ko) savā darbībā, rīcībā.
- Likt svaru (uz ko) Ievērot, ņemt vērā.
- Likt svaru (uz ko) Ievērot, ņemt vērā.
- raudzīties Ievērot, ņemt vērā.
- skatīties Ievērot, ņemt vērā.
- iziet Ievērot, pieņemt par pamatu, izejas punktu (tālākai darbībai, secinājumam u. tml.).
- izkalpot Ilgāku laiku strādājot, iegūt, saņemt (ko), tikt (pie kā).
- nopērties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz darboties, strādāt (parasti ar pūlēm, grūtībām). Noņemties.
- kapāties Ilgāku laiku, daudz strādāt (parasti ko samērā vieglu, piemēram, sīkus zemes darbus). Noņemties (ar ko).
- nomocīt Ilgāku laiku, ļoti nogurdināt, apnicīgi traucēt (piemēram, ar jautājumiem, izturēšanos). Būt par cēloni tam, ka (kāds, tā psihe) ilgāku laiku, ļoti tiek pārņemts, arī nogurdināts, nomākts (piemēram, par domām, emocijām).
- virkšķis Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, parasti, šķidrumam, arī šķidram ēdienam tiekot ņemtam mutē.
- bonas Īstermiņa saistību raksti, kas dod tiesību saņemt no kādas personas vai iestādes noteiktas vērtības vai pakalpojumus.
- cinisms Izaicinoši nicinoša izturēšanās pret vispārpieņemtām tikumības un pieklājības normām, to atklāta ignorēšana.
- iegūt Izcīnīt un saņemt (piemēram, apbalvojumu).
- izķencēt Izdabūt, izņemt.
- apdrošināt Izdarot attiecīgas iemaksas apdrošināšanas iestādēm, nodrošināt iespēju sev vai mantiniekiem saņemt noteiktu naudas summu nelaimes gadījumā (kad zaudēts īpašums, darba spējas, arī dzīvība).
- demontēt Izjaukt pa detaļām (ierīci, mašīnu u. tml.). Noņemt (mašīnu, ierīci u. tml.) no pamata, uzstādīšanas vietas.
- izbrīvēt Izkārtot tā, ka nav aizņemts. Padarīt izmantojamu.
- piedot Izlīdzinot konflikta attiecības (ar kādu), vairs neļaunoties, nedusmoties. Pieņemt atvainošanos.
- izpaunāt Izņemt (mantas, saiņus no kurienes, kur u. tml.).
- izlādēt Izņemt (patronu, šāviņu) no ieroča. Izņemt detonatoru, degli u. tml. (no šāviņa, mīnas, granātas).
- izdobt Izņemt (vidu), veidojot dobumu.
- izpaunāties Izņemt mantas, saiņus (no kurienes, kur u. tml.). Izvirzīties (no kurienes, kur u. tml., parasti kopā ar mantām, saiņiem).
- konfiscēt Izņemt no apgrozības (piemēram, iespieddarbus).
- izgrabināt Izņemt, izdabūt (to, kas vēl atlicis). Sameklēt un izņemt ar pūlēm (meklēto).
- ekstirpēt Izņemt, izgriezt (orgānu, tā daļu).
- izzvejot Izņemt, izvilkt (piemēram, no kabatas).
- izlikt Izņemt, lai noliktu. Izņemt (no kurienes) un nolikt (kur).
- ielenkt Izolēt (karaspēka grupējumu), lai (to) iznīcinātu vai saņemtu gūstā, izolēt (militām objektu), lai (to) ieņemtu vai iznīcinātu.
- aptvert Izplatīties (daudzās vai visās vietās) un iesaistīt, aizraut (daudzus vai visus). Pārņemt.
- nonākt Izplatoties, tiekot izplatītam, kļūt tādam, kas ir (kāda) rīcībā, izmantošanā. Tikt saņemtam (par ko nosūtītu).
- Novilkt (kādam) kreklu no muguras Izputināt (kādu), atņemt (kādam) pēdējo.
- Novilkt (kādam) kreklu no muguras, arī novilkt (kādam) bikses (no kājām) Izputināt (kādu), atņemt (kādam) pēdējo.
- izslēgt Izraidīt (no skolas, organizācijas u. tml.), atņemot tiesības (tajā) atgriezties. Atņemt tiesības piedalīties (kur), būt par (kā) dalībnieku.
- tramdīt Izraisīt satraukumu, nemieru, pārņemt (par domām, negatīvu psihisku stāvokli u. tml.).
- izšķirt Izskatot (piemēram, sūdzību), pieņemt lēmumu.
- izmest Izsvītrot, izņemt (teksta daļu).
- iesturmēt Izšķirīgā triecienā ieņemt (kādu objektu).
- atsacīties Izteikt nevēlēšanos, nebūt ar mieru (ko darīt, veikt). Neuzņemties, arī vairs neizpildīt (piemēram, kādu darbu). Atteikties.
- uzprasīties Izteikt vēlēšanos, prasību (pēc kā, lai ko uzņemtos u. tml.).
- sakārtot Izveidot, parasti pilnīgi (priekšmetam, telpai u. tml.), vēlamo, parasto izskatu, radīt, parasti pilnīgu, kārtību. Salikt, novietot (priekšmetus) atbilstoši pieņemtajai kārtībai.
- Vilkt lozi Izvēlēties un ņemt lozi.
- Vilkt lozi Izvēlēties un ņemt lozi.
- izvilkt Izvēlēties un paņemt (piemēram, loterijas vai eksāmena biļeti).
- noteikt Izvēlēties, pieņemt un paziņot par tādu, kas obligāti jāievēro, jāizpilda, arī par tādu, kam ir likuma spēks. Nosacīt (3).
- nosacīt Izvēlēties, pieņemt un paziņot par tādu, kas obligāti jāievēro, jāizpilda, arī par tādu, kam ir likuma spēks. Noteikt (3).
- evakuēt Izvest (karaspēku) no ieņemtās teritorijas.
- izvērsties Izvietoties izklaidus. Izvietojoties, novietojoties aizņemt (telpu, platību).
- izdabūt Izvilkt, izņemt (no kurienes, kur u. tml.), parasti ar pūlēm, grūtībām.
- Spraust (par) mērķi (arī uzdevumu) Izvirzīt mērķi, uzdevumu, apņemties.
- iegūt Izziņas procesā konstatēt, secināt. Dabūt zināt, saņemt (piemēram, ziņas).
- papildjautājums Jautājums, ko izsaka papildus iepriekš paredzētajiem jautājumiem (piemēram, eksāmenā). Jautājums, ko izsaka, lai saņemtu papildinformāciju.
- piešķirt Juridiski dot tiesības lietot, saņemt vai iegūt īpašumā (parasti kādas materiālas vērtības).
- izkalpot Kalpojot (pie kāda, kur), iegūt, saņemt (ko).
- dzimtkapi Kapi vai kapu vieta, kur apbedīti visi vai vairāki vienas dzimtas, ģimenes locekļi. Kapu vieta, kas aizņemta vienas ģimenes locekļiem.
- uzkāpt Kāpjot, liekot soli vertikāli (kam) pāri, ieņemt jātenisku stāvokli (uz tā).
- aizsardzība Kara darbības veids, kuras mērķis ir atsist pretinieka uzbrukumus, noturēt ieņemtās pozīcijas un sagatavoties uzbrukumam. Kara un kaujas darbības nodrošinājums pret pretinieka zemes un gaisa uzbrukumiem.
- līnija Karadarbībā iesaistītā, parasti frontāli izvietotā, karaspēka, militāro objektu kopums un to aizņemtā teritorija.
- nokārtot Kārtot (eksāmenu, ieskaiti u. tml.) un saņemt sekmīgu atzīmi.
- nokārtot Kārtot (mācību priekšmetā) eksāmenu, ieskaiti u. tml. un saņemt sekmīgu atzīmi.
- saiņot Kārtot un likt, ievietot (ko kādā materiālā, izstrādājumā), apņemt (piemēram, ar auklu), lai (to) aizsargātu glabājot, transportējot.
- operfilma Kinofilma, kurā ir uzņemta opera.
- koncertfilma Kinofilma, kurā uzņemts koncerts vai kurā izmantoti koncerta elementi.
- kinouzņēmums Kinolentē uzņemtais kadrs.
- šaurfilma Kinomākslas darbs, kas ir uzņemts uz šādas filmas.
- samainīt Kļūdāties uzskatīt (ko) par citu. Kļūdāties paņemt vai iedot (kā) vietā ko citu.
- pārsātināt Kļūt pārāk aizņemtam, pārņemtam (ar ko) - par cilvēku.
- atklāties Kļūt redzamam, ja tiek noņemts, atvirzīts tas, kas aizsedz, apklāj, vai atvirzās tas, kas aizsedz.
- izkniebt Kniebjot izņemt, atdalīt.
- miers Komanda ieņemt pamatstāju. Pavēle pārtraukt (darbību, kustību).
- talons Kontroles dokuments, kas tā īpašniekam dod tiesības, piemēram, ko iegādāties, saņemt, izmantot.
- nokrāpt Krāpjot atņemt (kādam).
- apkraut Kraujot, liekot (ko) virsū, aizņemt (visu virsmu vai daļu no tās).
- pārkravāt Kravājot, parasti aplūkojot, ņemt un likt pēc kārtas (daudzus vai visus) no kāda kopuma. Kravājot, parasti aplūkojot, ņemt un likt pa sastāvdaļām (kādu kopumu daļēji vai pilnīgi).
- svārstīt Kustināt šurp turp (piemēram, ko rokā saņemtu, ķermeņa daļu).
- zvalstīt Kustināt šurp turp (piemēram, ko rokā saņemtu).
- šūpot Kustināt šurp turp (piemēram, ķermeņa daļu), arī ko rokā saņemtu. Svārstīt (2).
- vēdināt Kustināt, virzīt šurp turp (piemēram, ko rokā saņemtu, arī kādu ķermeņa daļu, parasti roku).
- iekust Kūstot saplūst kopā, savienoties (ar ko). Tikt apņemtam (ar ko sacietējošu).
- Skaitīšanas vienība Kvantitatīvs (skaitlisks) elements, kas ir pieņemts par skaitīšanas sistēmas pamatu.
- Skaitīšanas vienība Kvantitatīvs (skaitlisks) elements, kas ir pieņemts par skaitīšanas sistēmas pamatu.
- apkvēpināt Kvēpinot (ko), pārklāt ar kvēpiem, sodrējiem vai apņemt ar dūmiem.
- vienādojums Ķīmiskās reakcijas pieraksts ar ķīmiskiem simboliem, formulām, koeficientiem, matemātiskām zīmēm un citiem pieņemtiem apzīmējumiem.
- izlasīt Lasot izņemt (no kurienes, kur u. tml.).
- spriest Lemt lietu tiesā, taisīt tiesas spriedumu, pieņemt lēmumu.
- atvilkt Lēni atņemt, atvirzīt nost (atpakaļ) (piemēram, rokas, plecus).
- iedzimt Līdzināties (parasti kādam no vecākiem), pārņemt (viņa) īpašības.
- bagāža Līdzpaņemtās mantas, saiņi.
- manta Līdzpaņemtie priekšmeti, kas nepieciešami, piemēram, dzīvošanai (kur kādu laiku).
- apliekt Liecot apņemt, aptvert (ap ko, kam apkārt). _imperf._ Liekt apkārt.
- aplikt Liekot (ko) apkārt, apņemt, aptvert.
- apskaut Liekot (rokas kādam apkārt), apņemt, aptvert (lai paustu maigumu, sirsnību, mīlestību).
- piekravāt Liekot, novietojot (ko) lielāka daudzuma, pilnīgi vai daļēji aizņemt (ar to kādu virsmu).
- piekraut Liekot, novietojot (ko) lielāka daudzumā, pilnīgi vai daļēji aizņemt (ar to kādu virsmu).
- piekraut Liekot, novietojot, arī kraujot (ko), piepildīt, aizņemt (ar to telpu).
- piekravāt Liekot, novietojot, arī kravājot (ko), piepildīt, aizņemt (ar to telpu).
- Saņemt pēdējos spēkus Lielu piepūli saņemties (kā) veikšanai.
- Saņemt pēdējos spēkus Lielu piepūli saņemties (kā) veikšanai.
- Gadījuma (arī stohastisks) lielums Lielums, kas eksperimenta rezultātā var pie ņemt dažādas iepriekš nezināmas vērtības.
- Stohastisks (arī gadījuma) lielums Lielums, kas eksperimenta rezultātā var pieņemt dažādas iepriekš nezināmas vērtības.
- Oksidēšanas pakāpe Lielums, kas norāda kādam atomam atņemto vai pievienoto elektronu skaitu.
- še Lieto, lai pamudinātu kādu ko ņemt.
- panāksnieks Līgavas radi, kas dzinās pakaļ līgavas vedējiem, cenzdamies līgavu atņemt un atvest atpakaļ agrākajā ģimenē.
- nolīgt Līgstot pieņemt (kādu) darbā.
- zvērināt Likt (kādam) zvērēt. Pieņemt zvērestu.
- iekasēt Likt samaksāt un saņemt (naudas summu, kas parasti noteikta kādās saistībās).
- kasēt Likt, lai maksā, un saņemt (naudas summu, kas parasti noteikta kādās saistībās).
- garantija Likumā vai līgumā noteikta saistība uzņemties atbildību, ja kas netiek veikts vai tiek veikts nepareizi.
- patvaļa Likumiem, pieņemtajām rīcības normām neatbilstoša valdonība, varmācība.
- patvaļīgs Likumiem, pieņemtajām rīcības normām neatbilstoši valdonīgs, varmācīgs.
- Subglaciālās vagas Linerāri izstieptas ieplakas, kuras dziļas, garenu ezeru aizņemtas iedobes mijas ar sliekšņiem.
- atlobīt Lobot atdalīt, noņemt (kā virskārtu). Nolobīt.
- izlobīt Lobot izņemt (augli, kodolu no apvalka).
- aplocīt Lokot apņemt, aptīt, apliekt (ap ko, kam apkārt).
- aplocīties Lokoties apņemt. Apvīties.
- ietvert Lokveidā apņemt, ieskaut (parasti seju).
- izlūgties Lūdzoties saņemt atļauju iziet (no kurienes, kur u. tml.).
- atlupināt Lupinot atdalīt, noņemt (parasti kā virskārtu). Lupinot atbrīvot (no kā).
- izlupināt Lupinot izņemt (piemēram, augli, kodolu no apvalka).
- ļauties Ļaut izpausties, ļaut sevi pārņemt (psihiskam vai fizioloģiskam stāvoklim). Nodoties (piemēram, izpriecām).
- Dot asinis (arī ādu, kaula smadzenes) Ļaut ņemt daļu savu asiņu (ādas, kaula smadzeņu), lai tās izmantotu, piemēram, slimnieku ārstēšanai.
- aplaisties Ļaut sevi pārņemt (kukaiņiem, slimībām).
- pieņemt Ļaut, lai kāds iesniedz (piemēram, dokumentu, pieteikumu, iesniegumu), un oficiāli saņemt (to).
- pieblīvēt Ļoti aizņemt, piepildīt (laikposmu ar kādām darbībām).
- pārpilnām Ļoti bagātīgi, ļoti lielā mērā (piemēram, ko dot, ņemt, arī izjust, pārdzīvot).
- apžņaugt Ļoti cieši apņemt (ap ko, kam apkārt).
- apspīlēt Ļoti cieši apņemt, apkļaut (parasti par drēbēm, apaviem).
- Kā pieaudzis Ļoti cieši klāt, tā ka nevar atdalīt, noņemt, novilkt.
- pieblīvēt Ļoti piepildīt, aizņemt (platību) - piemēram, par transportlīdzekļiem.
- pieblīvēt Ļoti piepildīt, aizņemt (telpu, platību, parasti ar cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- (Ar) atplestām rokām ļoti sirsnīgi, viesmīlīgi, ar lielu prieku (sagaidīt, saņemt u. tml.).
- (Ar) atplestām rokām Ļoti sirsnīgi, viesmīlīgi, ar lielu prieku (sagaidīt, saņemt u. tml.).
- sagriezties Mainot iepriekšējo virzienu, stāvokli, sākt, parasti pēkšņi, virzīties (uz citu pusi), arī ieņemt (citu stāvokli) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- pāriet Mainoties apstākļiem, spēku samēram, tikt iegūtam, pārņemtam (par varu, iniciatīvu u. tml.).
- dezorientēt Maldināt, nepareizi orientēt. Izplatot maldinošu informāciju, idejas, atņemt iespēju pareizi uztvert, saprast.
- vannoties Mazgāties vannā, arī atrasties vannā, lai saņemtu, parasti ārstniecisku, peldi.
- lūkot Meklēt, arī ņemt (ko vajadzīgu, nepieciešamu).
- raudzīt Meklēt, arī ņemt (ko vajadzīgu, nepieciešamu).
- lūkoties Meklēt, arī ņemt (ko vajadzīgu, nepieciešamu). Lūkot (2).
- apmirgot Mirgojot, smalki līņājot, apņemt, apklāt.
- reminiscence Motīvs, elements u. tml. (parasti mākslas darbā), kas ir pārņemts no tā paša vai cita autora agrākā darba.
- iemūrēt Mūrējot ievietot, apņemt (tā, ka nevar izkļūt).
- Arābu (arī indiešu) numerācija Mūsdienās vispārpieņemtā decimālā numerācija.
- kukuļnauda Nauda, kas tiek dota vai ņemta kā kukulis (3).
- maksa Nauda, kas tiek dota vai ņemta kā maksāšanas līdzeklis.
- brīvs Neaizņemts (par laiku, laika posmu).
- vakance Neaizņemts amats, brīva darbavieta (piemēram, iestādē, mācību iestādē).
- tukšs Neaizņemts, brīvs (piemēram, par sēdekli, guļvietu).
- brīvs Neaizņemts. Tukšs.
- dziedrs Neaizsegta (griestu) sija, neaizsegts saišķis (griestos). Neapņemts sijas vai spāres gals.
- disonanse Neatbilstība kam vispārpieņemtam, vispāratzītam.
- paturēt Neatdot (kādam). Arī paņemt (sev).
- zagt Neatļauti, parasti slepeni, ņemt materiālas vērtības, lai tās nelikumīgi piesavinātos.
- zagt Neatļauti, parasti slepeni, ņemt un nelikumīgi piesavināties (materiālas vērtības).
- padarboties Neilgu laiku, mazliet darīt kādu darbu, būt aizņemtam, nodarboties (ar ko).
- pacilāt Neilgu laiku, vairākkārt ņemt rokā (piemēram, apskatot, meklējot).
- Nedabūt ne grasi Neko nesaņemt.
- vīkšķis Neliels, parasti savīstīts, kā (piemēram, zāles, salmu) kopums, ko aptuveni var saņemt saujā.
- vīšķis Neliels, parasti savīstīts, kā (piemēram, zāles, salmu) kopums, ko aptuveni var saņemt saujā. Vīkšķis (1).
- atstumt Neļaut vairs piedalīties (kādā pasākumā), ieņemt (kādu amatu).
- atstāt Nepaņemt līdzi (aiz paviršības, aizmāršības u. tml.).
- plūst Nepārtraukti tikt transportētam. Nepārtraukti tikt saņemtam vai nosūtītam.
- atvairīt Nepieņemt (lietas, dāvanas).
- ierūsēt Nepieņemt, neatzīt jauno, censties saglabāt novecojušo. Būt kūtram, neaktīvam.
- atraidīt Nepieņemt, neizmantot (piemēram, dāvanu, pakalpojumu). Noraidīt (lūgumu).
- nosmādēt Nepieņemt, noraidīt (ko piedāvātu), noniecināt.
- apsmādēt Nepieņemt, noraidīt (ko piedāvātu). Noniecināt.
- Palikt aiz durvīm Netikt ielaistam (kur). Netikt uzņemtam (piemēram, mācību iestādē), netikt pieņemtam (piemēram, darbā).
- Palikt aiz durvīm Netikt ielaistam (kur). Netikt uzņemtam (piemēram, mācību iestādē), netikt pieņemtam (piemēram, darbā).
- atteikties Neuzņemties, arī vairs neizpildīt (kādu pienākumu, darbu u. tml.).
- piemirst Neviļus, negribēti atstāt (priekšmetu kādā vietā), nepaņemt (to) sev līdzi.
- bonas No apgrozības izņemta papīrnauda, kas kļuvusi par kolekcionēšanas priekšmetu.
- apkārt No ārpuses (apņemt).
- realizēt Nodot (ko) cita rīcībā, īpašumā un saņemt pretī ekvivalentu preci, parasti naudu.
- novākt Nojaukt, izjaukt un noņemt, novirzīt nost.
- Izturēt konkursu Nokārtot iestājpārbaudījumus tā, ka var tikt uzņemts mācību iestādē.
- Izturēt konkursu Nokārtot iestājpārbaudījumus tā, ka var tikt uzņemts mācību iestādē.
- (Aiz)iet par tālu Nokļūt līdz galējībai, neievērot pieņemtās normas.
- neatņemams Nol. divd. --> atņemt.
- neatņemdamies Nol. divd. --> atņemties.
- neieņemams Nol. divd. --> ieņemt.
- pielaisties Nolaižoties, ielaižoties (parasti putniem, kukaiņiem) lielākā daudzumā, tikt aizņemtam, piepildītam (ar tiem) - par vietu, telpu.
- apgulties Nolikties gulēt, ieņemt guļus stāvokli, arī aizmigt.
- pārmākt Nomācot pārņemt (kādu) - par nevēlamu psihisku vai fizioloģisku stāvokli, domām u. tml.
- pārņemt Nomainot kādu, uzņemties (ko vadību).
- pielīt Nonākot (kādā fizioloģiskā vai psihiskā stāvoklī), tikt pārņemtam (ar to).
- nosegt Noņemt (ko uzsegtu, pārsegtu).
- skalpēt Noņemt (nonāvētam vai dzīvam pretiniekam) galvas ādu ar matiem (pēc gailu, ķeltu, šķitu, indiāņu paražas).
- amputēt Noņemt (perifēru ķermeņa daļu, kādu orgānu vai tā daļu) operējot.
- Pacelt cepuri Noņemt cepuri sveicinot.
- Pacelt cepuri Noņemt cepuri sveicinot.
- atslogot Noņemt daļu smaguma.
- atgrimēt Noņemt grimu.
- Novākt (arī nokopt) galdu Noņemt no galda galda piederumus, ēdienus, dzērienus.
- Nokopt (arī novākt) galdu Noņemt no galda galda piederumus, ēdienus, dzērienus.
- Novākt (arī nokopt) galdu Noņemt no galda galda piederumus, ēdienus, dzērienus.
- novērt Noņemt nost (ko uzvērtu).
- noputot Noņemt putas (parasti buljonam, sīrupam).
- noseglot Noņemt seglus (parasti zirgam).
- atseglot Noņemt seglus.
- noņemties Noņemt sev (ko).
- nosegties Noņemt sev nost (ko uzsegtu).
- nokabināt Noņemt, atdalīt nost (ko uzkabinātu, piekabinātu).
- atsegt Noņemt, atvirzīt (to, kas apsedz, aizklāj).
- noraut Noņemt, nedot (to, kas kādam pienākas). Arī samazināt.
- attaukot Noņemt, nokasīt tauku kārtiņu (piemēram, no nodīrātas dzīvnieka ādas).
- novākt Noņemt, novirzīt nost (no kurienes, parasti traucējošu, priekšmetu). Noņemt, novirzīt nost (no kurienes, parasti traucējošu, priekšmetu) un novietot (to kur).
- mūdīties Noņemties. Mocīties. Pūlēties.
- par Norāda uz amatu, stāvokli, ko (kāds) ieņem, vēlas ieņemt.
- viss Norāda uz priekšmetu, parādību, norisi, aptverot to kā veselumu, vienotu kopumu. Norāda, ka (ķermenis, ķermeņa daļa, arī priekšmets, telpa) tiek ar ko aptverts, pārņemts u. tml. pilnīgi, viscaur.
- nost Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir atdalīts, atņemts, arī attālināts no kā. Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir atdalījies, attālinājies no kā.
- no Norāda uz to (parasti cilvēku), kas rada iespēju iegūt, saņemt (ko). Norāda uz to (piemēram, parādību, priekšmetu), ar ko ir saistīta iespēja iegūt, saņemt (ko).
- no Norāda uz to, kas kam tiek atdalīts, nošķirts, noņemts.
- no Norāda uz to, kur ir radies, izveidots tas, kas ir saņemts.
- nost Norāda, ka (kas) tiek atdalīts, attālināts, atņemts (no kā). Norāda, ka (kas) atdalās (no kā).
- viss Norāda, ka (ķermeņa daļas, orgāni) tiek ar ko aptverti, pārņemti u. tml. pilnīgi, viscaur.
- standart- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir izveidots, izveidojies, vienādots, vienādo lies pēc kāda pieņemta parauga un tam nav būtisku individuālu atšķirību.
- atsacīties Noraidīt, nepieņemt (piedāvājumu, priekšlikumu, lūgumu u. tml.).
- atteikties Noraidīt, nepieņemt (piedāvājumu, priekšlikumu, lūgumu u. tml.).
- atraisīties Noraidot atbrīvoties (no kā agrāk atzīta, pieņemta u. tml.). Pārvarēt (piemēram, jūtas, domas).
- inkaso Norēķinu kārtība, kad banka uzņemas izpildīt preču piegādātāja pieprasījumu - saņemt maksājumu no preču saņēmēja.
- konvencionāls Nosacīts, (parasti patvaļīgi) pieņemts, arī tradīcijām atbilstošs.
- ieskatīties Noskatoties (no kāda), pārņemt (piemēram, stāju, manieres).
- pārņemt Noteiktā kārtībā nomainot kādu, sākt pildīt kādus (piemēram, dežuranta) pienākumus. Noteiktā kārtībā nomainot kādu, uzņemties atbildību (piemēram, par kādu kolektīvu, ražošanas iecirkni).
- māt Noteiktā veidā kustināt roku, tajā saņemtu priekšmetu (piemēram, cepuri, lakatu), lai paustu (atvadu sveicienus).
- māt Noteiktā veidā kustināt roku, tajā saņemtu priekšmetu, arī palocīt galvu, virzīt skatienu, lai veidotu kādu zīmi.
- novīstīt Notīstīt nost un noņemt (ko apvīstītu).
- saķert Notvert, saņemt (ko tādu, kas kustas, pārvietojas).
- noklāt Novietojot (daudzus priekšmetus) virsū, pāri, priekšā, aizņemt (ar tiem visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
- piegrēdot Novietojot (daudzus priekšmetus), piepildīt, aizņemt (ar tiem telpu, platību).
- piedzīt Novietojot (ko) lielākā daudzumā, piepildīt, aizņemt (ar to, piemēram, telpu).
- sēt Novietojot un (parasti) iestrādājot augsnē sēklas, aizņemt (kādu platību).
- izplesties Novietojoties, arī atrodoties (kur), ieņemt samērā lielu telpu, laukumu.
- plesties Novietojoties, arī atrodoties (kur), ieņemt samērā lielu telpu, laukumu.
- ieņemt Novietojoties, iekārtojoties (kur), arī ap dzīvojot (ko), izmantot savām vajadzībām (telpu, vietu). Aizņemt (2).
- izlikt Novietot (ārā). Izvietot (to, kas izņemts no kurienes).
- atstāt Novietot (kur) ar īpašu nolūku, piemēram, lai kāds saņemtu, paņemtu).
- ierakties Novietoties tā, ka tiek apņemts no visām pusēm (ar zemi) - piemēram, par sēklām.
- Kārtas numurs Numurs, kas norāda (kā) vietu un secību pēc pieņemtās skaitīšanas kārtības, sistēmas.
- Kārtas numurs Numurs, kas norāda (kā) vietu un secību pēc pieņemtās skaitīšanas kārtības, sistēmas.
- piešķirt Oficiāli atzīt par atbilstošu (kādām prasībām) un dot iespēju (kādam) saņemt (piemēram, apbalvojumu, medaļu).
- ceremoniāls Oficiāli pieņemta kārtība (svinīgā pieņemšanā, gājienā u. tml.).
- izoperēt Operējot izņemt (kādu organisma daļu, arī patoloģisku veidojumu organismā).
- lupināt Pa daļām ņemt, raut nost (čaulu, mizu u. tml., piemēram, auglim, dārzenim).
- atbrīvot Padarīt brīvu, neaizņemtu (piemēram, telpu, laukumu, transportlīdzekli), aizejot vai liekot aiziet.
- pieķert Pagarinot kādai darbībai, rīcībai nepieciešamo laiku, papildus izmantot, pieņemt klāt (citu laikposmu).
- iegriezties Pagriežoties, tiekot pagrieztam, ieņemt citādu stāvokli nekā iepriekšējais.
- Iet (kāda) pavadā Pakļauties (kādam). Nekritiski pieņemt (kāda) uzskatus.
- Iet (kāda) pavadā Pakļauties (kādam). Nekritiski pieņemt (kāda) uzskatus.
- vīkšķis Paliels (piemēram, drānas, papīra) kopums, arī (īpaša materiāla) veidojums, ko aptuveni var saņemt saujā un izmantot (kā) slaucīšanai, spodrināšanai, bēršanai. Arī šādi izveidots pikucis, piemēram, (kā) aizbāšanai, piepildīšanai.
- vīšķis Paliels (piemēram, drānas, papīra) kopums, arī (īpaša materiāla) veidojums, ko aptuveni var saņemt saujā un izmantot (kā) slaucīšanai, spodrināšanai, bēršanai. Arī šādi izveidots pikucis, piemēram, (kā) aizbāšanai, piepildīšanai. Vīkšķis (2).
- ievilkties Pamazām pārņemt (par sajūtām, jūtām).
- salīgt Panākt savstarpēju vienošanos par līguma saistībām, noteikumiem, savstarpēji uzņemties līguma saistību, noteikumu ievērošanu, izpildīšanu.
- sakropļot Panākt, būt par cēloni, ka (kas), parasti pilnīgi, neatbilst sabiedrībā pieņemtajām morāles, estētikas u. tml. normām, atziņām.
- piesātināt Panākt, būt par cēloni, ka (laikposms) tiek aizņemts, piepildīts (piemēram, ar notikumiem).
- pakļaut Panākt, ka (kādu) pilnīgi pārņem (psihisks vai fizioloģisks) stāvoklis, ka ļaujas (tam). Pārņemt (kādu) - par psihisku vai fizioloģisku stāvokli.
- turēt Panākt, ka (kas satverts, paņemts) atrodas noteiktā stāvoklī, vietā (piemēram, rokās, klēpī, uz muguras).
- pagrābt Paņemt (ar rokām vai darbarīku kādu masu, kopumu).
- savākt Paņemt (cilvēku vai dzīvnieku) sev līdzi, pie sevis u. tml.
- aizņemties Paņemt (ko no kāda), lai (pēc laika viņam) atdotu.
- patapināt Paņemt (ko no kāda), lai (pēc laika viņam) atdotu. Aizņemties.
- pārņemt Paņemt (ko) no kāda, lai turpinātu tā iesākto darbību.
- apķīlāt Paņemt (ko) par ķīlu.
- paņemties Paņemt (ko) sev.
- aiztikt Paņemt (ko), ķerties (pie kā), lai izlietotu.
- sadabūt Paņemt (piemēram, izvelkot no kurienes), parasti, lai tūlīt lietotu.
- savākt Paņemt (priekšmetu), parasti, lai (to) pārvietotu kur citur.
- pacelt Paņemt augšā (parasti no zemes, grīdas).
- uzcelt Paņemt augšā (parasti no zemes, grīdas). Pacelt (1).
- Pārmainīt rokas Paņemt ko nesamu no vienas rokas otrā, ar otru roku.
- pieņemt Paņemt papildus.
- pieņemties Paņemt sev ko lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- saņemties Paņemt sev, arī iegādāties (ko) lielākā daudzumā. Paņemt sev, arī iegādāties (kā lielāku daudzumu).
- pievākt Paņemt sev.
- pieskarties Paņemt un nedaudz apēst.
- Nosmelt krējumu Paņemt, iegūt kā labāko daļu.
- Paņemt (kādu) zem rokas Paņemt, satvert (kāda) roku elkoņa apvidū.
- pievākt Paņemt.
- Pieņemt (retāk paņemt) komisijā Par zināmu atlīdzību pieņemt kādu preci pārdošanai.
- Paņemt (biežāk pieņemt) komisijā Par zināmu atlīdzību pieņemt kādu preci pārdošanai.
- Pieņemt (retāk paņemt) komisijā Par zināmu atlīdzību pieņemt kādu preci pārdošanai.
- pārsātināt Pārāk aizņemt (laikposmu), piemēram, ar pasākumiem, darbībām.
- pārsātināties Pārāk daudz ko uztverot, izjūtot u. tml., zaudēt interesi par to, kļūt vienaldzīgam pret to; kļūt pārāk aizņemtam, pārņemtam (ar ko).
- piņķēt Parasti savienojumā «piņķēt ārā»: ar grūtībām ņemt ārā (ko iesietu, iepinušos).
- nēsāt Parasti savienojumā ar «līdzi»: parasti ņemt sev līdzi (piemēram, dokumentu, kādu priekšmetu).
- apgrēcība Pārkāpums, rīcība, kas ir pretēja: pieņemtajām normām.
- apaust Pārklāt (vispāri), apņemt (visapkārt, piemēram, ar tīklu, audumu, pinumu).
- apkūpēt Pārklāt, apņemt (par dūmiem, smaržu u. tml.).
- apaugt Pārklāt, apņemt no visām pusēm (par audiem, taukiem u. tml.).
- apsegt Pārklāt, nosegt, arī apņemt (ko).
- Satvert (kā) pavedienu Pārņemt (kā) vadību.
- ložņāt Pārņemt (kādu) - par psihiskiem stāvokļiem.
- izstrāvot Pārņemt (ķermeni, tā daļas) - parasti par sajūtām.
- aizgūt Pārņemt (no kā, no kurienes), pielāgojot savām vajadzībām. Atdarināt (ko apgūtu, iemācītu).
- izplūst Pārņemt (par fizioloģisku vai psihisku norisi).
- dīdīt Pārņemt (par izjūtām, pārdzīvojumiem).
- Līst virsū Pārņemt (par miegu).
- caurstrāvot Pārņemt (par psihisku stāvokli).
- izviļņot Pārņemt (par saviļņojumu, pārdzīvojumu).
- ieperināties Pārņemt (parasti par negatīviem psihiskiem stāvokļiem, negatīvām domām).
- līt Pārņemt (piemēram, par fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
- bakstīt Pārņemt (piemēram, pirkstus, galvu) - par asām, durstošām sāpēm.
- nacionalizēt Pārņemt (privāto īpašumu, piemēram, ražošanas rīkus un līdzekļus, zemi, bankas, sakaru līdzekļus) valsts īpašumā.
- lauzt Pārņemt ar trulām, smeldzošām sāpēm. Būt šādai sāpju sajūtai.
- pārmantot Pārņemt no priekštečiem (kultūras vērtības).
- mantot Pārņemt no priekštečiem (piemēram, amatu, profesiju).
- pārmantot Pārņemt no priekštečiem (piemēram, amatu, profesiju).
- pārmantot Pārņemt no priekštečiem (piemēram, rakstura, personības īpašības).
- mantot Pārņemt no priekštečiem (tradīcijas, ideālus, paražas).
- apņemt Pārņemt psihi, organismu (par psihiskām un fizioloģiskām norisēm).
- aizņemt Pārņemt savā varā (par domām, psihiskiem stāvokļiem).
- apsēst Pārņemt savā varā. Uzmākties (par neveiksmēm, nelaimēm u. tml.). Neatlaidīgi nodarbināt (par domām, jautājumiem u. tml.).
- Ņemt (arī saņemt, pārņemt) grožus savās rokās Pārņemt vadību, pārvaldīšanu.
- Ņemt grožus savās rokās Pārņemt vadību, pārvaldīšanu.
- Pārņemt (vadības) grožus (savās rokās) Pārņemt vadību, pārvaldīšanu.
- Ņemt (arī saņemt, pārņemt) grožus savās rokās Pārņemt vadību, pārvaldīšanu.
- Saņemt (arī pārņemt) grožus savās rokās Pārņemt vadību, pārvaldīšanu.
- Pārņemt vadības grožus (savās rokās) Pārņemt vadību, pārvaldīšanu.
- atkārtot Pārņemt, aizgūt (ko), neradot nekā jauna. Atdarināt (kādu) - parasti radošā darbā.
- pieņemt Pārņemt, apgūt no citiem (piemēram, paradumus).
- plūsmot Pārņemt, izpausties (par psihisku stāvokli).
- salīt Pārņemt, parasti ļoti (piemēram, par fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
- satvert Pārņemt, parasti pēkšņi (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- mācīties Pārņemt, parasti radoši, zināšanas, iemaņas.
- patapināt Pārņemt, pielāgojot savām vajadzībām. Izmantot (cita radīto, veidoto, citam raksturīgo). Aizgūt.
- Saņemt savā varā Pārņemt, piesaistīt.
- Saņemt savā varā Pārņemt, piesaistīt.
- piestrāvot Pārņemt, spēcīgi ietekmēt (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli). Jūtami izpausties (ķermenī, tā daļā).
- grāmatniecisks Pārņemts, aizgūts no grāmatām. Grāmatām raksturīgs.
- konsultēties Pārrunāt, noskaidrot kādu jautājumu (ar speciālistu). Saņemt padomu, paskaidrojumus (kādā jautājumā).
- palaist Pārstāt turēt (ko satvertu) savās rokās. Pārstājot turēt (ko satvertu), atņemt, atbrīvot (rokas no tā).
- atlaist Pārstāt turēt (rokās, ar rokām). Laižot vaļā, atņemt (rokas no kā). _imperf._ Laist vaļā.
- izmantot Pārstrādāt, uzņemt (organismā derīgas vielas).
- atņemt Pārtraukt, izbeigt (psihisku stāvokli). Atņemt prieku.
- ekranizēt Pārveidot (parasti daiļdarbu), piemērojot uzņemšanai kinofilmā. Uzņemt kinofilmā (šādi pārveidotu daiļdarbu).
- gremot Pārveidot (uzņemtās barības vielas) vienkāršākos, šķīstošos savienojumos, ko organisms spēj asimilēt.
- asimilēt Pārvērst (uzņemtas vielas) organisma audu sastāvdaļās.
- asimilēties Pārvērsties organisma audu sastāvdaļās (par organisma uzņemtajām vielām).
- novietot Pārvietot (ko) tā, lai (tas) ieņemtu, parasti nekustīgu, stāvokli (attiecībā pret ko, arī kur, uz kā u. tml.).
- padot Pasniegt (ko ar roku), lai (kāds) paņemtu, saņemtu. Novietot (ko kāda) tuvumā, lai (kāds) izmantotu.
- padot Pasniegt, arī pacelt (ko ar darbarīku), lai (kāds) paņemtu, saņemtu.
- apdzīvot Pastāvīgi vai ilgāku laiku dzīvojot, aizņemt (teritoriju, telpas u. tml.) - par cilvēkiem.
- sniegt Pastiepjot roku, tuvināt kādam (ko, parasti rokā saņemtu), lai tas (to) paņemtu, saņemtu.
- uzbaroties Pastiprināti barojoties, pieņemties masā (par dzīvniekiem).
- abonēt Pasūtīt (ko) pēc abonementa. Saņemt (ko) pēc abonementa.
- Dzīves standarts Patēriņa apjoms un dzīves veids, kas sabiedrībā, sociālā grupā ir izveidojies tradicionāli un tiek pieņemts par nepieciešamu.
- iesālīt Paturēt sev (ko kāda nepieņemtu, atraidītu).
- noturēt Paturēt, neatdot (piemēram, ieņemto stāvokli, iegūto vietu, īpašumu).
- izpelnīties Paveicot, sasniedzot ko, iegūt, saņemt (uzslavu, atzinību u. tml.).
- mantojums Paveikta darbība, rezultāts --> mantot (3). Tas (piemēram, amats, profesija), kas ir pārņemts no priekštečiem.
- uzbrukums Paveikta darbība, rezultāts --> uzbrukt (3). Kara un kaujas darbības veids, kura mērķis ir pārvarēt pretinieka aizstāvēšanos un ieņemt kādu teritoriju, objektu.
- piesisties Pēc mītiskiem priekšstatiem: piekļūt un pārņemt savā varā (par mītiskām būtnēm).
- veckatolicisms Pēc Vatikāna pirmā koncila (1869. gadā) izveidojies katolicisma novirziens, kas noliedza koncilā pieņemto dogmu par pāvesta nemaldību.
- sagriezt Pēkšņi pārņemt (par, parasti nevēlamu, fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
- ielauzties Pēkšņi pārņemt (piemēram, par prieku, skumjām).
- iesvilt Pēkšņi tikt spēcīgu jūtu, izjūtu pārņemtam. Iekarst (1), iedegties (3).
- aizturēts Persona, kam uz neilgu laiku ir atņemta brīvība.
- godabiedrs Persona, kas nopelnu dēļ uzņemta, ievēlēta par (kādas biedrības, iestādes) biedru, bet nav saistīta ar noteiktu pienākumu veikšanu. Attiecīgais nosaukums.
- Uz rokas (saņemt, dabūt, izsniegt u. tml.) Personiski (saņemt, dabūt, izsniegt u. tml.).
- kārtot Piedalīties (eksāmenā, ieskaitē u. tml.), lai pārbaudītu savas zināšanas, prasmi un saņemtu attiecīgu vērtējumu.
- kārtot Piedalīties (mācību priekšmeta) eksāmenā, ieskaitē u. tml. lai pārbaudītu savas zināšanas, prasmi un saņemtu attiecīgu vērtējumu.
- piesolīt Piedāvāt (ko saņemt, izmantot).
- apkļauties Piekļaujoties aptvert, apņemt (no visām pusēm).
- placdarms Piekrastes teritorija, kas ir ieņemta pēc ūdenstilpes forsēšanas, desanta izsēdināšanas vai ko aizsargā atkāpjoties. Rajons, kas ir sagatavots karaspēka izvēršanai, lai pārietu uzbrukumā.
- nākties Pienākties (dabūt, saņemt ko).
- salīgt Pieņemt (kādu) darbā uz noteiktu laiku, vienojoties (ar to) par atalgojumu.
- dibināt Pieņemt (ko) par pamatu (piemēram, spriedumam, klasifikācijai).
- salīgt Pieņemt (pie kāda) darbu uz noteiktu laiku, vienojoties (ar to) par atalgojumu.
- atvainot Pieņemt atvainošanos, neļaunoties, piedot (kam).
- pāriet Pieņemt cita uzvārdu.
- pāriet Pieņemt citu reliģiju, kļūt par citas reliģiskas konfesijas piekritēju.
- uzmunsturēt Pieņemt darbā, iesaistīt (kuģa) komandā.
- adoptēt Pieņemt ģimenē (bērnu) ar juridisku aktu radniecības tiesisko attiecību nodibināšanai.
- nolemt Pieņemt lēmumu (ko darīt).
- izlemt Pieņemt lēmumu likumā noteiktā kārtībā (tiesā, sēdē, apspriedē u. tml.).
- nolemt Pieņemt lēmumu likumā noteiktā kārtībā (tiesā, sēdē, apspriedē u. tml.).
- atzīt Pieņemt par esošu, pareizu u. tml.
- noticēt Pieņemt par patiesu bez pierādījuma.
- pievākt Pieņemt un paturēt, piemēram, savā dzīvoklī, savā ģimenē (cilvēku vai dzīvnieku).
- pārņemt Pieņemt, apgūt no citiem (piemēram, paradumus, tradīcijas, uzskatus).
- izšķirt Pieņemt, izvēlēties (kādu no vairākām iespējām). Arī izlemt.
- Ar abām rokām saņemt Pieņemt, uzņemt (mājā, ģimenē), radot, nodrošinot ērtus, labvēlīgus apstākļus.
- Ar abām rokām saņemt Pieņemt, uzņemt (mājā, ģimenē), radot, nodrošinot ērtus, labvēlīgus apstākļus.
- noturēt Pieņemt, uzskatīt, arī atzīt (par ko).
- pieklājība Pieņemtajām normām atbilstošu uzvedības, izturēšanās nosacījumu kopums (attiecībās ar citiem sabiedrības locekļiem).
- baroties Pieņemties svarā no ēšanas (par dzīvniekiem).
- ņemties Pieņemties, augt (spēkā, gudrībā u. tml.).
- piebāzt Piepildīt, aizņemt (parasti telpu, telpas daļu ar priekšmetiem). Ievietot (priekšmetus) lielākā daudzumā (telpā, telpas daļā).
- ievākt Pieprasīt un saņemt (piemēram, nodevas).
- atprasīt Pieprasīt, lai atdod (iedoto, aizdoto, paņemto).
- sagrābt Piespiedu kārtā, arī varmācīgi aizturēt, pārņemt savā varā. Arī arestēt.
- pierauties Pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk), parasti, lai aizņemtu mazāk vietas.
- noslogot Pilnīgi aizņemt (laikposmu) ar norisi, darbību.
- piegulēt Pilnīgi atbilst (ķermenim, tā daļām) pēc lieluma un formas (par apģērbu, apaviem). Samērā cieši apņemt (ķermeni) - par apģērbu.
- Saistīt rokas un kājas Pilnīgi atņemt rīcības brīvību. Ļoti ierobežot.
- ieslīgt Pilnīgi nodoties (kam), būt pārņemtam (ar ko).
- pārplūst Pilnīgi pārņemt (kādu) - par jūtām.
- fascinēt Pilnīgi pārņemt (kādu) savā varā. Apburt, apmāt.
- apņemt Pilnīgi pārņemt (par apkārtnes, citu cilvēku ietekmi).
- iezīsties Pilnīgi pārņemt (par psihisku stāvokli, tā izpausmi).
- piepildīt Pilnīgi pārņemt (par psihisku stāvokli).
- applūdināt Pilnīgi pārņemt, izplūst (pa visu telpu, apkārtni) - parasti par smaržām.
- sagremot Pilnīgi pārveidot (parasti uzņemtās barības vielas) vienkāršākos, šķīstošos savienojumos, ko organisms spēj asimilēt.
- akreditēt Pilnvarot (kādu) saņemt naudu vai izdarīt tirdzniecības operācijas.
- ķert Pirkt, iegādāt, arī ņemt (ko) alkatīgi bez izvēles, arī bez vajadzības.
- piepludināt Pludinot (ko), piepildīt, aizņemt (ar to, piemēram, ūdenstilpi).
- apvēdināt Plūstot apņemt (no visām pusēm) - par gaisa plūsmu, smaržu u. tml.
- Tipogrāfiska mēru sistēma Poligrāfijā pieņemta garuma mērvienību sistēma, kuras pamatvienība ir tipogrāfiskais punkts.
- vākt Prasīt un saņemt (maksājumus), arī aicināt dot un saņemt (piemēram, ziedojumus, kādas vērtības), parasti no vairākiem.
- Ar kājām gaisā Pretēji parastajam, pieņemtajam. Pavisam nepareizi.
- Ar kājām gaisā (arī uz augšu) Pretēji parastajam, pieņemtajam. Pavisam nepareizi.
- paradokss Pretruna (dažkārt šķietama) kam vispārpieņemtam, zināmam.
- Ģeometrisks ķermenis Priekšmets, kam iedomāti atņemtas visas īpašības, izņemot telpiskās.
- Ģeometrisks ķermenis Priekšmets, kam iedomāti atņemtas visas īpašības, izņemot telpiskās.
- ķīla Priekšmets, ko dod spēles dalībnieks, kurš nav izpildījis uzdevumu, un ko var saņemt atpakaļ pēc noteiktu darbību veikšanas.
- klēpis Priekšmetu, masas daudzums, ko var apņemt, nest ar abām rokām (parasti, piespiežot viduklim). Siena, salmu u. tml. daudzums, ko saņem ar darbarīku, parasti dakšām.
- nasta Priekšmetu, masas daudzums, kopums, kas ir sakārtots, savienots tā, ka to var nest. Siena, salmu u. tml. daudzums, kopums, ko var vienā reizē saņemt ar darbarīku (parasti ar dakšām).
- sauja Priekšmetu, vielas u. tml. kopums, daudzums, ko var saņemt plaukstā, apņemt ar plaukstu.
- gremošana Process, kurā uzņemtās barības vielas pārveidojas vienkāršākos, šķīstošos savienojumos, ko organisms spēj asimilēt.
- atmiņa Psihisko norišu kopums, kas saistās ar agrāk saņemtās informācijas saglabāšanu un reproducēšanu.
- Ilglaika atmiņa Psihisko norišu kopums, kas saistīts ar visu vai gandrīz visu organisma saņemto ierosu ilgstošu saglabāšanu.
- appūst Pūšot apņemt no visām pusēm (par vēju).
- ieputināt Putinot apņemt no visām pusēm (parasti ar sniegu, smiltīm).
- apputināt Putinot pārklāt vai apņemt (ar sniegu no visām pusēm).
- virkšķēt Radīt īslaicīgu, asu troksni (parasti, šķidrumam, arī šķidram ēdienam tiekot ņemtam mutē). Atskanēt šādam troksnim.
- nodot Radīt tādus apstākļus, ka ir iespējams pārņemt (parasti varu). Piešķirt (pilnvaras).
- kārtot Radīt, veidot (priekšmetam, telpai u. tml.) vēlamo, parasto izskatu, radīt kārtību. Likt, novietot (priekšmetus) atbilstoši pieņemtajai kārtībai.
- akcepts Rakstveida piekrišana uzņemties maksājuma saistības.
- orderis Rakstveida rīkojums, atļauja (piemēram, ko izsniegt, saņemt).
- shēma Rasējums, zīmējums u. tml., kurā vispārināti ar pieņemtiem grafiskiem apzīmējumiem ir attēlota (kā) uzbūve, sastāvdaļu savstarpējās attiecības.
- iziet Rasties un pārņemt (ko) viscaur uz brīdi.
- iegult Rasties un pārņemt (piemēram, par nogurumu, smaguma sajūtu).
- iegulties Rasties un pārņemt (piemēram, par nogurumu, smaguma sajūtu).
- Iegulties kaulos Rasties un pārņemt (piemēram, par nogurumu, smaguma sajūtu).
- atdoties Refl. --> atdot (3). Aizraujoties pilnīgi nodoties (kam), būt aizņemtam (ar ko).
- pieraksts Rezultāts --> pierakstīt (1). Rakstu zīmju, pieņemtu zīmju, arī fizikālu signālu kopums, ar ko ir fiksēts kāds fakts, kā saturs.
- ķīlnieks Rotaļas dalībnieks, no kura paņemta ķīla.
- ievietot Rūpēties, gādāt, lai tiek uzņemts (piemēram, slimnīcā), iekārtot (kādā, piemēram, audzināšanas, iestādē).
- huligānisms Sabiedriskās kārtības vai vispārpieņemto uzvedības normu pārkāpums, kurā izpaužas necieņa pret sabiedrību vai cilvēka personību.
- saraudzīt Sagādāt (1). Arī paņemt (no kurienes). Arī salūkot.
- saņemt Sagaidīt, izejot pretī, sasveicinoties, arī sagaidīt un uzņemt (atnācēju, ciemiņu).
- sakrāt Saglabājot, neizlietojot, nepārveidojot u. tml. (ko pakāpeniski saņemtu, iegūtu u. tml.), panākt, arī pieļaut, ka (tā) daudzums pakāpeniski palielinās.
- ačgārns Sagrozīts otrādi. Pretējs parastajam, pieņemtajam.
- noķert Sagūstīt (kādu). Notvert, lai atņemtu brīvību, apcietinātu.
- saņemt Saistīties, uzņemties (ko) ar līgumu.
- izsalkums Sajūta, kas izraisās, ja kādu laiku nav uzņemta barība.
- izslāpums Sajūta, kas izraisās, ja kādu laiku nav uzņemts ūdens.
- Kā saistītām (arī sasietām) rokām Saka, ja ir atņemta rīcības brīvība, ja (kāds) ir ierobežots.
- Kā sasietām (arī saistītām) rokām Saka, ja ir atņemta rīcības brīvība, ja (kāds) ir ierobežots.
- Kā saistītām (arī sasietām) rokām Saka, ja ir atņemta rīcības brīvība. Ja (kāds) ir ierobežots.
- Sirds kvēlo Saka, ja kāds ir spēcīga pārdzīvojuma pārņemts.
- savīt Sakrustot, arī saņemt (rokas).
- uzņemt Sākt (piemēram, darbu), uzņemties (piemēram, pienākumu).
- saņemt Sākt strauji pārņemt (kādu) - par psihisku vai fizioloģisku stāvokli.
- mērīt Salīdzināt kādu lielumu ar noteiktu šī paša lieluma vērtību, kas pieņemta par vienību. Šādā veidā raksturot kvantitatīvi (priekšmetu, parādību u. tml.).
- salūkot Sameklēt, sagādāt. Arī paņemt (no kurienes).
- pabrīvs Samērā neaizņemts (par laiku, laikposmu).
- pabrīvs Samērā neaizņemts, tukšs (par vietu, telpu).
- stunda Samērā neilgs laikposms (diennaktī), kas saistīts ar kādu notikumu, darbību, stāvokli, pieņemtu kārtību u. tml.
- dabūt Saņemt (bez paša aktīvas darbības).
- pieņemt Saņemt (ko no kāda). Būt ar mieru saņemt (ko) īpašumā, rīcībā, lietošanā.
- dabūt Saņemt (ko tādu, kas pienākas).
- pieņemt Saņemt (ko) uzglabāšanai, pārsūtīšanai, pārstrādāšanai u. tml.
- patērēt Saņemt (materiālus labumus), neieguldot savu darbu vai ieguldot ļoti maz tā.
- inkasēt Saņemt (naudas summu), uzrādot maksājuma dokumentus.
- konsultēt Saņemt (no kāda) konsultāciju (1).
- uztvert Saņemt (raidītāja informāciju, signālus u. tml.).
- izpelnīties Saņemt (vērtējumu).
- izņemt Saņemt atpakaļ (piemēram, glabāšanā nodoto, uzkrāto).
- atgūt Saņemt atpakaļ savā rīcībā, īpašumā (ko atņemtu vai zaudētu).
- Dabūt kurvi (biežāk kurvīti) Saņemt bildinājuma noraidījumu. Saņemt atraidījumu, lūdzot uz deju.
- Dabūt kurvīti (retāk kurvi) Saņemt bildinājuma noraidījumu. Saņemt atraidījumu, lūdzot uz deju.
- Dabūt kurvīti Saņemt bildinājuma noraidījumu. Saņemt atraidījumu, lūdzot uz deju.
- nokrauties Saņemt daudz mantu (rokās, uz muguras u. tml.), apkrauties (1).
- apkrauties Saņemt daudz mantu (rokās, uz muguras u. tml.).
- Saņemties dūšu Saņemt dūšu.
- ieņemt Saņemt ienākumu (parasti naudu).
- izņemt Saņemt īpašumā, lietošanā (parasti no kādas iestādes).
- Saņemt no kāda rokām Saņemt no kāda.
- pārkreditēties Saņemt pārāk lielu kredītu, ko nespēj atmaksāt.
- dabūt Saņemt sitienu(s), belzienu(s), arī pērienu vai stingru sodu.
- Dabūt pa ādu Saņemt stingru rājienu, bargu kritiku.
- uztvert Saņemt un izzināt priekšmetu un parādību atveidojumu, tiem tieši iedarbojoties uz maņu orgāniem.
- iemiegt Saņemt un saspiest (padusē, starp kājām), lai saturētu.
- izciest Saņemt, pārdzīvot (sodu). Būt, atrasties piespriestā soda režīmā.
- Saņemt (kādu) zem rokas Saņemt, satvert (kāda) roku elkoņa apvidū.
- iekļaut Saņemt, satvert no visām pusēm.
- ietvert Saņemt, satvert no visām pusēm.
- sanagot Saņemt, satvert.
- Ņemt sevi rokās (retāk rokā) Saņemties, lai ko pārvarētu sevī.
- sapurināties Saņemties.
- pielasīties Sapulcējoties (cilvēkiem) lielākā daudzumā, tikt aizņemtam, piepildītam (ar tiem) - piemēram, par telpu.
- sasperties Sasparoties, saņemties.
- sveicināt Sastopoties vai šķiroties paust pieklājīgu attieksmi, cieņu u. tml. (pret kādu) ar vispārpieņemtu vārdu, vārdu savienojumu, žestu.
- iegrābt Satvert, ieņemt (saujā, piemēram, smiltis, graudus).
- aizķert Satvert, saņemt (aiz gala, malas, stūra).
- aizņemt Satvert, saņemt (aiz kā).
- saglaust Saudzīgi saņemt kopā, satvert (ko) lielākā daudzumā.
- novākt Savācot noņemt, novirzīt nost (no kurienes).
- iekarot Savaldzināt, ieinteresēt, piesaistīt sev, pārņemt savā varā (cilvēkus).
- izkāpt Savienojumā «izkāpt bites»: izņemt kāres (bitēm).
- raisīt Savienojumā ar «laukā»: attaisot (ko), ņemt laukā (no tā).
- vērā Savienojumā ar «likt», «ņemt», «(pa)turēt»: ievērot.
- raisīt Savienojumā ar «nost»: sienot vaļā, ņemt nost (no kurienes).
- laist Savienojumā ar «vaļā»: pārstāt turēt (ko) savās rokās, savā tiešā tuvumā. Pārstājot (ko satvertu) turēt, atņemt, atbrīvot (parasti rokas no tā).
- ie- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbība tiek veikta, lai ko ietvertu, apņemtu.
- apžaut Sažaujot (piemēram, veļu), aizņemt, apklāt (ko).
- apsegt Sedzot (ap ko, kam apkārt), pārklāt, apņemt.
- apsegt Sedzot pārklāt, apņemt (ar ko).
- nosēt Sējot (ko), aizņemt (kādu vietu, platību ar to).
- apsiet Sienot (ap ko, kam apkārt), apņemt.
- apsiet Sienot apņemt (ar ko).
- pārsiet Sienot apņemt, sasaistīt (ar ko).
- kalorāža Siltuma daudzums, ko rada, piemēram, uzņemtie uzturlīdzekļi, barība.
- Mērvienību sistēma Sistēma, kurā dažas mērvienības ir pieņemtas par pamatvienībām, bet pārējās ir definētas, pamatojoties uz fizikālām likumsakarībām.
- Daļskaitļa skaitītājs Skaitlis, kas rāda, cik vienādo daļu ir ņemts.
- atskaitīt Skaitot atdalīt, atņemt nost. Atrēķināt.
- noskatīties Skatoties, vērojot apgūt, pārņemt.
- izvilkt Slepeni izņemt. Arī izzagt.
- nokraistīt Smalstot noņemt virsējo daļu (kādam šķidrumam).
- pasniegties Sniedzoties saņemt, paņemt.
- dot Sniegt (ar roku), lai kāds paņemtu, saņemtu.
- stiepties Sniegties (parasti, lai ko paņemtu, satvertu).
- žņaugt Spēcīgi spiest (ko rokā saņemtu, ar roku aptvertu u. tml.).
- nolīt Spēja atspoguļoties (sejā) - par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi. Spēji pārņemt (cilvēku, psihi).
- ietilpība Spēja uzņemt, ietvert (kā) noteiktu daudzumu.
- uzrāve Spēja uzņemt, palielināt ātrumu.
- pārlīt Spēji atspoguļoties (sejā) - par psihisku vai fizioloģisku stāvokli. Spēji pārņemt (cilvēku, psihi).
- ņemties Spēt (ko veikt, izpildīt) un apņemties (to darīt), arī uzdrošināties (ko darīt).
- nosprādzēt Sprādzējot (ko), apņemt (ar to), parasti cieši.
- papildspriedums Spriedums, ko tiesa pieņem papildus jau pieņemtajam spriedumam.
- nostādīt Stādot (ko), aizņemt (kādu vietu, platību ar to).
- pārsātinātība Stāvoklis, kad (kas) ir iekļauts, ietverts (piemēram, mākslas darbā) pārāk lielā daudzumā. Stāvoklis, kad (cilvēks) ir pārāk aizņemts, pārņemts (ar ko).
- pārmantotība Stāvoklis, kad (organisma īpašības) ir pārņemtas no priekštečiem.
- apcietinājums Stāvoklis, kad cilvēkam atņemta personiskā brīvība, kad tas atrodas apsardzībā vai ieslodzījumā.
- sniegties Stiept savu roku, virzīt savu ķermeni u. tml., lai ko paņemtu, saņemtu.
- sakrampēt Stingri sakļaut (rokas, arī to pirkstus). Stingri apņemt (rokas, arī pirkstus ap ko).
- sapelnīt Strādājot iegūt iespēju par saņemto samaksu iegādāties, nopirkt (ko).
- pelnīt Strādāt, lai par saņemto samaksu iegādātos, iegūtu (ko).
- izraut Strauji (ar spēku) atņemt (kāda satvertu priekšmetu).
- apķert Strauji apņemt, aptvert (piemēram, ar rokām, taustekļiem), aplikt (parasti rokas apkārt).
- iekampt Strauji ieņemt (mutē).
- izraut Strauji izņemt, izvilkt (no kurienes, kur).
- noraut Strauji novilkt (apģērbu, apavus). Strauji nomaukt, noņemt (ko uzmauktu, apsietu).
- kampt Strauji ņemt (mutē) - par dzīvniekiem. Strauji kost.
- raut Strauji ņemt, vilkt (no kurienes, kur).
- paķert Strauji paņemt.
- izskriet Strauji pārņemt (par psihiskiem vai fizioloģiskiem stāvokļiem).
- pāršalkt Strauji pārņemt (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- piegrūst Strauji piepildīt, aizņemt (piemēram, telpu, platību).
- saķert Strauji pieskarties (pie kā), strauji apņemt (ko).
- sakampt Strauji saņemt (mutē) - parasti par dzīvniekiem.
- pakampt Strauji satvert (ar zobiem), paņemt (mutē) - par dzīvniekiem.
- paķert Strauji satvert (kādu, piemēram, aiz rokas), lai (to) noturētu, kur vestu, iesaistītu kādā darbībā. Paņemt (kādu, piemēram, kur līdzi).
- izķert Strauji satvert un atņemt.
- saķerties Strauji satvert, apņemt no visām pusēm (ko) - par vairākiem, daudziem.
- pakampt Strauji satvert, paņemt (ko). Pagrābt.
- paķert Strauji satvert, saņemt (aiz gala, malas), lai paceltu, virzītu, arī saturētu.
- sakampt Strauji satvert, saņemt (ko). Sagrābt (2).
- ieķert Strauji satvert, saņemt.
- saķert Strauji satvert, saņemt.
- kampt Strauji tvert, ņemt (ko). Grābt.
- ķerties Strauji tvert, ņemt (pie kā, aiz kā u. tml.).
- ķert Strauji tvert, ņemt.
- sagrābt Strauji un spēcīgi pārņemt (par fizioloģisku stāvokli).
- pagrābt Strauji un stingri paņemt, satvert (ko).
- sagrābt Strauji un stingri satvert, saņemt (ko).
- grābt Strauji un stingri tvert, ņemt (ko).
- ķerstīties Strauji vairākkārt censties saņemt, satvert (ko).
- ķert Strauji virzīt (kur) roku, lai ko izņemtu, izvilktu.
- triekt Strauji, spēcīgi virzīt (ko saņemtu, satvertu u. tml.) tā, ka (tas) atsitas (pret ko), radot, piemēram, satricinājumu, bojājumu, ievainojumu.
- triekt Strauji, spēcīgi virzīt (ko saņemtu, satvertu u. tml.) tā, ka (tas) nonāk (kur iekšā), radot, piemēram, plaisu, ievainojumu.
- apstrāvot Strāvojot apņemt (par gaisu, smaržām u. tml.), appūst.
- ievilkt Sūcot ieņemt (mutē šķidrumu). Sūcot iedzert.
- iesūkt Sūcot uzņemt (barību) - par dzīvniekiem.
- sasūkties Sūcot uzņemt (ko) lielākā daudzumā. Sūcot uzņemt (kā lielāku daudzumu).
- piezīsties Sūcot uzņemt (šķidrumu) pietiekamā, arī lielākā daudzumā. Sūcot piepildīt sevi ar šķidrumu (piemēram, par dēlēm, dažiem kukaiņiem).
- piesūkties Sūcot uzņemt barību lielākā daudzumā (parasti par kukaiņiem).
- piegādāt Sūtot, vedot, nesot u. tml., panākt, ka (kas) tiek saņemts.
- Legācijas tiesības Suverēnas valsts tiesības sūtīt uz citām valstīm savus diplomātiskos pārstāvjus un pieņemt tos no citām valstīm.
- pašsvārstības Svārstības, kuras notiek sistēmā, izmantojot no ārienes saņemtu enerģiju.
- saistīt Šādā veidā panākt, ka (cilvēki vai dzīvnieki) ir savienoti (savstarpēji vai ar kādu priekšmetu) un (tiem) ir ierobežota vai atņemta iespēja kustēties.
- apšalkt Šalcot apņemt, ietvert.
- apšalkot Šalkojot apņemt, ietvert. Apšalkt.
- malks Šķidruma daudzums, ko var vienā reizē ieņemt mutē un norīt.
- uzbrucējs Šos (piemēram, cilvēks, karaspēka vienība, bruņotie spēki), kas veic kara un kaujas darbības ar mērķi pārvarēt pretinieka aizstāvēšanos un ieņemt kādu teritoriju, objektu.
- kukaragas Tā (nest, ņemt u. tml.) uz muguras, ka nesamais cilvēks apņem rokām nesēja kaklu un nesējs saņem nesamā kājas.
- roka Tā, ka ir satverts, saņemts plaukstā.
- kārtīgs Tā, kā vajadzīgs, atbilstoši (kādām prasībām), saskaņā ar pieņemto kārtību.
- vulgārs Tāds (cilvēks), kura āriene ir bezgaumīgi, pārspīlēti spilgta, arī nesakopta, uzvedība skaļa, piedauzīga, pieņemtajām normām neatbilstoša.
- vaļīgs Tāds, kam ir brīvs, neaizņemts laiks.
- uzņēmīgs Tāds, kam ir pietiekami daudz gribas un enerģijas ko uzņemties, veikt.
- normāls Tāds, kas atbilst kam vispārpieņemtam, regulāram, izdevīgam.
- reāls Tāds, kas attēlo īstenību, tāds, kas ir pārņemts no īstenības. Arī reālistisks (1).
- duplekss Tāds, kas dod iespēju reizē gan pieņemt, gan noraidīt ziņojumus. Divpusīgs.
- uzkrītošs Tāds, kas ievērojami atšķiras no pieņemtajām normām, savdabīgs (piemēram, par cilvēka uzvedību). Tāds, kas ir neparasts, pārspīlēti moderns, arī pārāk spilgts (piemēram, par apģērbu).
- pilns Tāds, kas ir aizņemts (ar ko ievietotu, novietotu, noliktu) - par priekšmetu, telpu, platību.
- oficiāls Tāds, kas ir atzīts, pieņemts par pareizu, spēkā esošu.
- standarts Tāds, kas ir izveidots, izveidojies, vienādots, vienādojies pēc kāda pieņemta parauga un kam nav būtisku individuālu atšķirību.
- piebāzt Tāds, kas ir ļoti piepildīts, aizņemts (parasti ar cilvēkiem) - piemēram, par telpu, transportlīdzekli.
- priekštilta Tāds, kas ir paredzēts tilta aizsardzībai (parasti pretiniekam atņemtajā ūdenstilpes krasta daļā)-par nocietinājumu, pozīciju u.tml.
- mantots Tāds, kas ir pārņemts no priekštečiem.
- pagaidu Tāds, kas ir pieņemts darbā, kam ir uzdots ko veikt līdz laikam, kad stāvoklis, apstākļi mainīsies.
- kanonisks Tāds, kas ir pieņemts par paraugu, par vienīgo pareizo (piemēram, par tekstu, tekstu kopumu).
- gatavs Tāds, kas ir pieņemts, izdomāts iepriekš (neievērojot konkrēto situāciju). Arī šablonisks.
- patukšs Tāds, kas ir samērā maz aizņemts (piemēram, ar kādu darbību) - par laiku, laikposmu.
- neieņemams Tāds, kas ir tik labi, droši aizsargāts, nostiprināts, ka to grūti vai neiespējami ieņemt.
- vaļīgs Tāds, kas izturas brīvi, nepiespiesti. Tāds, kas izturas pieņemtajām normām neatbilstoši, izlaidīgi.
- prātīgs Tāds, kas izturas, rīkojas, runā saskaņā ar saviem apzināti pieņemtiem lēmumiem.
- rupjš Tāds, kas krasi neatbilst pieņemtajām normām, likumiem (piemēram, par kļūdu, pārkāpumu).
- tukšs Tāds, kas nav aizņemts (ar ko ievietotu, novietotu, noliktu) - parasti par telpu, platību, virsmu.
- vakants Tāds, kas nav aizņemts (par amatu), brīvs (par darbavietu).
- svabads Tāds, kas nav aizņemts. Tāds, ko pašlaik neizmanto. Brīvs (7).
- nerakstīts Tāds, kas nav fiksēts dokumentos, nav oficiāli pieņemts, bet ir izveidojies un stingti iesakņojies (piemēram, savstarpējās attiecībās, sadzīvē).
- lieks Tāds, kas nav izmantots, aizņemts.
- nenormāls Tāds, kas neatbilst kam vispārpieņemtam, regulāram, parastam.
- apgrēcīgs Tāds, kas neatbilst pieņemtajām normām.
- neitrāls Tāds, kas neiejaucas citu cilvēku (parasti pretrunīgās, strīdīgās) attiecībās. Tāds, kas izturas vienaldzīgi, pasīvi. Tāds, kas atturas ņemt līdzdalību (kur).
- nesavaldīgs Tāds, kas nepakļauj, neprot pakļaut savas vajadzības, tieksmes, jūtas sabiedrībā pieņemtajām uzvedības normām.
- kropls Tāds, kas nevēlami neatbilst sabiedrībā pieņemtajām morāles, estētikas u. tml. normām, atziņām.
- kroplīgs Tāds, kas nevēlami neatbilst sabiedrībā pieņemtajām morāles, estētikas u. tml. normām, atziņām. Kropls (3).
- gods Tāds, kas nopelnu dēļ uzņemts, ievēlēts (piemēram, par biedrības biedru, iestādes locekli u. tml.), bet nav saistīts ar noteiktu pienākumu veikšanu.
- domīgs Tāds, kas pārdomā. Tāds, kas ir aizņemts ar domām.
- pārspīlēts Tāds, kas pārsniedz pieņemto, parasto (kā) izpausmes pakāpi. Ļoti nedabisks, samākslots.
- nosacīts Tāds, kas pēc kādas vienošanās ir pieņemts par pamatu salīdzinošiem aprēķiniem.
- atsperīgs Tāds, kas pēc stiepšanas, liekšanas vai spiešanas ātri, viegli spēj ieņemt iepriekšējo formu un stāvokli.
- vienbalsīgs Tāds, kas pieņemts visu dalībnieku vienprātīgā balsojumā.
- kredītspējīgs Tāds, kas var saņemt kredītu (piemēram, aizņēmuma nomaksas garantijas dēļ).
- aizmugurisks Tāds, kas veikts, pieņemts, ieinteresētajai personai klāt neesot.
- pienācīgs Tāds, ko (kāds) ir tiesīgs saņemt, iegūt.
- ticams Tāds, ko (parasti ar kādu varbūtību) ir iespējams pieņemt par patiesu, atbilstošu īstenībai.
- neatņemams Tāds, ko nav iespējams atņemt (kādam) - parasti par garīgām vērtībām.
- redzams Tāds, ko var pieņemt par iespējamu (pēc kādām pazīmēm). Droši vien.
- pieejams Tāds, ko var saņemt, iegūt (parasti bez grūtībām) lietošanai, izmantošanai.
- pilns Tāds, kur atrodas (parasti uz noteiktu laiku) daudzi cilvēki (par telpu, platību). Tāds, kur aizņemtas visas sēdvietas, stāvvietas (par telpu, transportlīdzekli).
- pārpilns Tāds, kur atrodas, parasti uz neilgu laiku, pārvietojas pārāk daudz cilvēku, arī transportlīdzekļu. Tāds, kur ir aizņemtas pilnīgi visas sēdvietas, stāvvietas (par telpu, transportlīdzekli u. tml.).
- pustukšs Tāds, kurā ir maz cilvēku, tāds, kas ir daļēji, nepilnīgi aizņemts, apdzīvots (piemēram, par telpu).
- pieklājība Tāds, kurā izpaužas atbilstība pieņemtajām uzvedības, izturēšanās normām.
- tukšs Tāds, kurā nav cilvēku (piemēram, par celtni, telpu, platību). Neaizņemts. Neapdzīvots.
- parasts Tāds, kura pazīmes neatšķiras no, piemēram, savas dzimtas sugu, šķirņu, noteiktas priekšmetu, darbību grupas pazīmēm, kas ir pieņemtas par tipiskām.
- pilns Tāds, kura virsma ir aizņemta (ar ko); tāds, uz kura virsmas (kas) atrodas lielā daudzumā.
- tīrs Tāds, uz kura vai kurā (kas) neatrodas, nepastāv. Tāds, kurš ir tukšs, neaizņemts, no kura (kas) ir novākts, aizvākts.
- josta Tas, kas ir gredzenveida izveidots vai apņemts kam apkārt.
- standarts Tas, kas ir izveidots, izveidojies, vienādots, vienādoties pēc kāda pieņemta parauga un kam nav būtisku individuālu atšķirību.
- kanons Tas, kas ir stingri noteikts, obligāts. Tas, kas ir vispārpieņemts.
- maksa Tas, kas tiek dots vai ņemts kā atlīdzība (par ko). Tas, kas tiek dots vai ņemts zaudētā vietā.
- samaksa Tas, kas tiek dots vai saņemts kā atlīdzība (par ko).
- rasēšana Tehnisko zinātņu nozare, kas ietver rasējumu izgatavošanas noteikumus un pieņemtos apzīmējumus.
- teletaips Telegrāfa aparāts, kam ir rakstāmmašīnai līdzīga tastatūra un kas saņemto informāciju raksta uz papīra lentes.
- filmēties Tēlot kinofilmā. Tikt uzņemtam kinofilmā.
- Efemerīdu laiks Teorētiski pieņemts vienmērīgi ritošs laiks, ko izmanto, aprēķinot debess spīdekļu kustību.
- Efemerīdu laiks Teorētiski pieņemts vienmērīgi ritošs laiks, ko izmanto, aprēķinot debess spīdekļu kustību.
- būvlaukums Teritorija, kas aizņemta sabiedriskas dzīvojamās būves vai inženierbūves celšanas laikā.
- pielipt Tiekot pārņemtam, izraisīties, rasties (kādā) - par cita cilvēka psihisko stāvokli, īpašībām u. tml.
- patērētājnieciskums Tieksme saņemt (parasti materiālus labumus), neieguldot savu darbu vai ieguldot ļoti maz tā.
- abonements Tiesība noteiktu laiku regulāri saņemt (laikrakstus, žurnālus, grāmatas) vai apmeklēt (teātrus, koncertus u. tml.).
- veto Tiesības aizliegt vai apturēt likumdošanas iestādes pieņemta likuma stāšanos spēkā.
- ieaugt Tikt apņemtam (ar augošu organismu, tā daļām) - parasti par svešķermeni.
- ieķept Tikt apņemtam (ar ko mīkstu, lipīgu).
- apvīties Tikt apņemtam (ar ko vijīgu).
- ietīties Tikt apņemtam no visām pusēm (ar miglu, dūmiem, putekļiem u. tml.) tā, ka ir grūti saskatāms vai nav saskatāms. Būt grūti saskatāmam vai nesaskatāmam (tumsā).
- satīties Tikt apņemtam, parasti pilnīgi, no visām pusēm (ar miglu, dūmiem, putekļiem u. tml.).
- atskriet Tikt ātri atsūtītam, pēkšņi saņemtam (par ziņu, vēsti u. tml.).
- kļūt Tikt ieceltam vai ievēlētam. Uzņemties (kā) pienākumus.
- nākt Tikt iegūtam, saņemtam, arī atgādātam (no kurienes).
- ienākt Tikt ieņemtam (par naudu, materiālām vērtībām).
- krist Tikt ieņemtam kaujā, nonākt pretinieka varā (piemēram, par pilsētu).
- ienākt Tikt iesniegtam, saņemtam (par ziņojumiem, dokumentiem u. tml.).
- sanākt Tikt iesūtītam, iesniegtam, arī saņemtam (piemēram, par vairākām, daudzām ziņām, informāciju, iesniegumiem, to kopumu).
- pārceļot Tikt ieviestam, pārņemtam, lietotam (kādā citā vietā).
- noņemties Tikt noņemtam (1).
- Dabūt garu degunu Tikt noraidītam, saņemt atteikumu.
- Dabūt garu degunu Tikt noraidītam, saņemt atteikumu.
- Dabūt garu degunu Tikt noraidītam, saņemt atteikumu.
- gulties Tikt novietotam horizontāli, ieņemt horizontālu stāvokli (par priekšmetiem).
- krist Tikt ņemtam ārā (no kāda veseluma, kopuma), netikt ievietotam, iekļautam (kādā veselumā, kopumā).
- kļauties Tikt ņemtam, tvertam no vairākām vai visām pusēm.
- paņemties Tikt paņemtam (parasti neviļus, negribēti).
- apkaļķoties Tikt pārklātam vai apņemtam ar kaļķu kārtu.
- applūst Tikt pārklātam vai pilnīgi apņemtam (ar šķidrumu).
- ieaugt Tikt pārklātam, apņemtam, aizsegtam ar ko augošu (piemēram, ar zāli, krūmiem, kokiem).
- pielipt Tikt pārņemtam, piesavinātam (piemēram, par vārdiem, skaņām).
- Dabūt vietu Tikt pieņemtam darbā.
- Dabūt vietu Tikt pieņemtam darbā.
- Iegūt vietu Tikt pieņemtam pastāvīgā darbā.
- uzmunsturēties Tikt pieņemtam, arī iestāties darbā (kuģa) komandā.
- pienākt Tikt piepildītam, aizņemtam (ar ienācējiem, apmeklētājiem) - piemēram, par telpu.
- pieplūst Tikt piepildītam, aizņemtam (ar, parasti daudziem, cilvēkiem).
- palikt Tikt saglabātam, aiztaupītam (kādam nolūkam). Tikt piešķirtam, arī netikt atņemtam (kādam).
- sniegties Tikt stieptam, virzītam, lai ko paņemtu, saņemtu (par roku).
- piebirt Tikt strauji piepildītam, aizņemtam (parasti ar cilvēkiem) - par telpu, teritoriju.
- piebrukt Tikt strauji piepildītam, aizņemtam (parasti ar cilvēkiem) - par telpu, teritoriju.
- piegāzties Tikt strauji piepildītam, aizņemtam (parasti ar cilvēkiem) - par telpu, teritoriju.
- piegrūt Tikt strauji piepildītam, aizņemtam (parasti ar cilvēkiem) - par telpu, teritoriju.
- nākt Tikt sūtītam šurp, atrasties ceļā šurp, arī tikt saņemtam (par sūtījumu).
- nākt Tikt uzzinātam, saņemtam (par vēstīm, ziņām u. tml.).
- satīt Tinot (ap ko, kam apkārt) apņemt, aplikt, parasti pilnīgi.
- aptīt Tinot (ap ko, kam apkārt), apņemt, aplikt.
- satīt Tinot (ko) visapkārt, apņemt, ietvert, parasti pilnīgi (tajā, piemēram, ķermeņa daļu).
- notīt Tinot apņemt, aplikt (ap ko), parasti vairākkārt, arī cieši.
- aptīt Tinot apņemt, apsegt (ar ko).
- notīt Tinot noņemt nost (ko aptītu).
- satīt Tinot sasaistīt, saņemt kopā (piemēram, dziļu, auklu); tinot izveidot (piemēram, dziju, auklu vēlamajā formā).
- aptīstīt Tīstot (ap ko, kam apkārt), apņemt, aplikt.
- notīstīt Tīstot apņemt, aplikt (ap ko), parasti vairākkārt, arī cieši.
- aptīstīt Tīstot apņemt, apsegt (ar ko).
- attīstīt Tīstot noņemt (to, kurā kas ir ietīts).
- notīstīt Tīstot noņemt nost (ko aptistitu, aptītu).
- paradoksālisms Tos, kas ir pretrunā (dažkārt šķietamā) ar ko vispārpieņemtu, zināmu. Paradoksu izmantojums.
- Pasažieru ietilpība Transportlīdzekļa spēja uzņemt noteiktu pasažieru daudzumu.
- tiekties Tuvoties (kam), lai (to), piemēram, aizsniegtu, saņemtu. Arī sniegties (pēc kā).
- piedāvāt Uzaicināt paņemt un apēst, izdzert, arī izmantot (ko).
- piedāvāt Uzaicināt saņemt, izmantot (ko).
- aplaupīt Uzbrukt (kādam) un atņemt mantas, naudu.
- paturēt Uzglabāt (pie sevis) kādu laiku. Paņemt (sev) uz kādu laiku.
- mičot Uzņemt (jaunlaulāto) sievas kārtā, saskaņā ar rituālu apmainot vainagu pret sievas galvassegu.
- pieņemt Uzņemt (svešu bērnu) savā ģimenē, savā dzīvoklī, apgādāt un audzināt (viņu). Arī adoptēt.
- iesaukt Uzņemt aktīvajā karadienestā pilsoņus, kas sasnieguši noteiktu vecumu. Arī mobilizēt.
- baroties Uzņemt barības vielas (par augiem).
- ēst Uzņemt barību (ēdienreizē).
- filmēt Uzņemt kinofilmā.
- inficēties Uzņemt organismā slimības izraisītājus mikroorganismus. Saslimt ar infekcijas slimību.
- uzsūkt Uzņemt savā apziņā.
- uztvert Uzņemt sevī (apkārtējās vides iedarbību), arī reaģēt (uz to) - par augiem, to daļām.
- elpot Uzņemt skābekli un izdalīt ogļskābo gāzi (par cilvēku vai dzīvnieku).
- ciemoties Uzņemt viesi.
- ievest Uzņemt, ierakstīt (piemēram, sarakstā, līgumā).
- iesūkt Uzņemt, ietvert sevī (parasti šķidrumu).
- uzlasīt Uzņemt, parasti pa vienam (valdziņus, cilpiņas uz kā).
- Ņemt savās rokās Uzņemties (kā) pārzināšanu, rūpes (par ko, arī par kādu).
- Saņemt (savās) rokās Uzņemties (kā) pārzināšanu, rūpes (par ko, arī par kādu).
- saistīties Uzņemties (kādu darbu, pienākumu), iestāties (kādā organizācijā), sākt nodarboties (ar ko).
- apkrauties Uzņemties (loti lielas saistības). Sevi ļoti noslogot (ar darbiem, pienākumiem).
- kraut Uzņemties (pienākumu, atbildību, vainu u. tml.). Panākt, ka (pienākumu, atbildību, vainu u. tml.) uzņemas cits, arī novirzīt (atbildību, pienākumu, vainu u. tml.) uz citu.
- uzkraut Uzņemties (pienākumu, atbildību, vainu u. tml.). Panākt, ka (pienākumu, atbildību, vainu u. tml.) uzņemas cits, arī novirzīt (atbildību, pienākumu, vainu u. tml.) uz citu.
- Ņemt uz savas sirdsapziņas Uzņemties atbildību (par ko, parasti par kādu nodarījumu).
- Ņemt uz (savas) sirdsapziņas Uzņemties atbildību (par ko).
- atbildēt Uzņemties civiltiesisku atbildību.
- Ņemt sev uz kakla (arī uz sava kakla) Uzņemties nepatīkamas rūpes, atbildību (par ko).
- Ņemt sev uz kakla (arī uz sava kakla) Uzņemties nepatīkamas rūpes, atbildību (par ko).
- galvot Uzņemties saistības, apliecināt, solīt, ka persona pēc likuma izpildīs saistībā, apliecinājumā, solījumā, noteiktās prasības.
- Nostāties priekšgalā Uzņemties vadību.
- (No)stāties priekšgalā Uzņemties vadību.
- Stāties priekšgalā Uzņemties vadību.
- atbildēt Uzņemties vai sajust atbildību (par ko). Pamatot (piemēram, savu rīcību, izturēšanos).
- pieteikties Uzņemties, būt ar mieru izpildīt (kādu pienākumu, darbu).
- Stāties (kāda, kā) vietā Uzņemties, sākt pildīt citu pienākumus, aizstāt (ko).
- raudzīties Uzskatīt, pieņemt (par ko).
- skatīties Uzskatīt, pieņemt (par ko).
- izšķērst Uzšķērst (dzīvnieku) un izņemt iekšas.
- aptuntuļot Vairākām kārtām, arī nekārtīgi apņemt (ap ko, kam apkārt).
- apbāzīt Vairākkārt bāžot, apņemt (ko).
- Lauzīt rokas Vairākkārt liekt, parasti kopā saņemtas, rokas (izmisumā, bēdās).
- Lauzīt rokas Vairākkārt liekt, parasti kopā saņemtas, rokas (izmisumā, bēdās).
- piemētāt Vairākkārt metot (parasti ko nederīgu), piepildīt, aizņemt (ar to, piemēram, grāvi).
- lauzīt Vairākkārt pārņemt ar trulām, smeldzošām sāpēm.
- Žņaudzīt rokas (arī pirkstus) Vairākkārt spiest, liekt, parasti kopā saņemtas rokas (arī pirkstus), piemēram, izmisumā, bēdās.
- vēcināt Vairākkārt strauji kustināt no vienas puses uz otru, šurp turp (roku), arī (ko) rokā saņemtu.
- piesvaidīt Vairākkārt sviežot (parasti ko nederīgu), piepildīt, aizņemt (ar to, piemēram, grāvi). Piemētāt (2).
- dublēt Vairākkārt uzņemt (vienu un to pašu kinofilmas kadru).
- vadāt Vairākkārt vai ilgāku laiku braucot, jājot u. tml., ņemt (ko) sev līdzi.
- bīties Vairīties. Nevēlēties uzņemties (parasti ko grūtu vai nepatīkamu).
- starpniekvaloda Valoda, no kuras tiek pārņemti kādas trešās valodas teksti tulkošanai savā valodā vai kuru izmanto, lai veidotu aizguvumus no kādas trešās valodas.
- mandātzeme Valsts (teritorija, apgabals), ko Nāciju Līga pēc Versaļas miera līguma noteikumiem piešķīra uzvarētājām valstīm, sadalot Vācijai un Turcijai atņemtās kolonijas un teritorijas.
- Gāzt no troņa Vardarbīgi atņemt monarham varu, valdīšanas tiesības. Atņemt monarham varu, valdīšanas tiesības.
- sveiciens Vārds, vārdu savienojums, žests, ar ko ir pieņemts paust pieklājīgu attieksmi, cieņu u. tml. pret cilvēku, kuru sastop vai no kura šķiras.
- Pensijas gadi Vecums, kurā ir tiesības saņemt pensiju.
- apvēdināt Vēdinot (ar ko), radīt (visapkārt kam) gaisa plūsmu. Apņemt (ar smaržu).
- standartizācija Veidošana, vienādošana pēc kāda pieņemta parauga, bez būtiskām individuālām atšķirībām.
- standartizēt Veidot, vienādot pēc kāda pieņemta parauga, bez būtiskām individuālām atšķirībām.
- uzbrukt Veikt kara un kaujas darbības ar mērķi pārvarēt pretinieka aizstāvēšanos un ieņemt kādu teritoriju, objektu.
- Mažoritārās vēlēšanas Vēlēšanu sistēma (buržuāziskajās valstīs), kur tiek ņemtas vērā tikai par to kandidātu vai politisko partiju nodotās balsis, kura ir ieguvusi balsu vairākumu.
- Mažoritārās vēlēšanas Vēlēšanu sistēma, kur tiek ņemtas vērā tikai par to kandidātu vai politisko partiju nodotās balsis, kura ir ieguvusi balsu vairākumu.
- siet Velkot (kā) stūrus, malas, saites no mezgla, padarīt (to) vaļīgu, ņemt nost no ķermeņa daļas.
- novilkt Velkot novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.). Velkot novirzīt, noņemt (nost no kā).
- pieņemt Viegli satvert, saņemt (pie kā). Saņemot ar rokām, mazliet pievirzīt (pie kā, kam klāt).
- Naža gals Vielas daudzums, ko var paņemt ar naža galu.
- nažagals Vielas daudzums, ko var paņemt ar naža galu. Naža gals.
- Naža gals Vielas daudzums, ko var paņemt ar naža galu. Nažagals.
- neitralitāte Vienaldzīga, pasīva nostāja (kādā jautājumā). Atturēšanās ņemt līdzdalību (kur).
- nolīgt Vienojoties par īres saistībām, uz laiku pieņemt (īrnieku).
- līgt Vienoties par līguma saistībām, noteikumiem, uzņemties līguma saistību, noteikumu ievērošanu, izpildīšanu.
- (No)slēgt līgumu Vienoties par līguma saistībām, noteikumiem, uzņemties līguma saistību, noteikumu ievērošanu, izpildīšanu.
- kampiens Vienreizēja paveikta darbība --> kampt (1). Barības, šķidruma daudzums, ko vienā reizē var ieņemt mutē vai norīt.
- ņēmiens Vienreizēja paveikta darbība --> ņemt (1).
- Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā Asambleja Viens no Apvienoto Nāciju Organizācijas galvenajiem orgāniem, kurā ietilpst visu Apvienoto Nāciju Organizācijā uzņemto valstu pārstāvji.
- Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā Asambleja Viens no Apvienoto Nāciju Organizācijas galvenajiem orgāniem, kurā ietilpst visu Apvienoto Nāciju Organizācijā uzņemto valstu pārstāvji.
- apvīt Vijot (ap ko, kam apkārt), apņemt.
- apvīt Vijot apņemt (ar ko).
- apvīties Vijoties apņemt (visapkārt, no visām pusēm).
- apvīt Vijoties, lokoties apņemt, aptvert (par liesmām, dūmiem).
- rauties Vilkt pie ķermeņa locekļus, galvu, sasprindzināt muskuļus (piemēram, lai aizņemtu mazāk vietas, mazinātu aukstuma sajūtu).
- braucīt Vilkt, raut (ko saņemtu saujā vai pirkstos, piemēram, ogu ķekarus, lapas, ziedus).
- vēdināt Virzīt šurp turp ko rokā saņemtu, arī roku, lai radītu gaisa kustību un atvēsinātos, atvēsinātu. Šādā veidā radīt (gaisa kustības), lai atvēsinātos, atvēsinātu.
- vēdināties Virzot šurp turp ko rokā saņemtu, arī roku, radīt gaisa kustību un atvēsināties.
- kvants Vismazākā vērtība, ko var pieņemt kāds fizikāls lielums.
- stereotips Vispārpieņemts (darbības, rīcības u.tml.) paraugs, vispārpieņemts uzskats.
- konservatīvs Vispārpieņemts, praksē pārbaudīts. Tradicionāls, arī nemainīgs.
- lemt Vispusīgi apsverot, pārdomājot, pieņemt, izvēlēties kādu no vairākām iespējām.
- atvīstīt Vīstot vajā, noņemt (to, kurā kas ir ietīts).
- lauks Zemes platība, kas ir aizņemta ar vienu un to pašu vai dažu augu (parasti kultūraugu) kopu, kuriem ir līdzīgi augšanas apstākļi.
- platība Zemes virsas, parasti norobežota, daļa, kas ir aizņemta (ar ko), arī paredzēta (kam).
- piezīsties Zīžot uzņemt barību pietiekamā, arī lielākā daudzumā. Zīžot pilnīgi paēst.
- izzagt Zogot izņemt.
ņemt citās vārdnīcās:
Tēzaurs
MLVV
MEV