tramdīt
tramdīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Vairākkārt likt, pavēlēt (parasti stingri, noteikti, arī nelaipni) darboties, rīkoties, ko veikt.
PiemēriDirektora dzīves biedre Ināra, arī skolas audzinātāja, stāsta leģendu par Naukšēnu muižas grāfu fon Groti. Bijis velnišķīgi bargs, skops un nepieejams tēvainis. Dzinis un tramdījis kalpus bez žēlastības.
- Direktora dzīves biedre Ināra, arī skolas audzinātāja, stāsta leģendu par Naukšēnu muižas grāfu fon Groti. Bijis velnišķīgi bargs, skops un nepieejams tēvainis. Dzinis un tramdījis kalpus bez žēlastības.
- Leonta: Ja darba lietai vajadzīgs, viņš cilvēkus tramda pat svētdienā, vienalga, padotais vai priekšnieks.
- Kultūras nodaļas tramda kultorgus: lieciet, lieciet viņiem dziedāt korī!
- pārn. Komandas nikno lamu tramdīts, Lakstīgala vāca no galdiem tukšos brokasta traukus.
1.1.Vairākkārt likt, pavēlēt pārtraukt (kādu stāvokli) un doties (kur, ārā no kurienes u. tml.).
PiemēriTagad tādus jaunus puišus tramda uz leģionu.
- Tagad tādus jaunus puišus tramda uz leģionu.
- Otrs [iebrucējs] pa to laiku jau tramdīja Klāvu ārā no gultas.
1.2.Ar savu izturēšanos, rīcību, runu vairākkārt traucēt, neļaut mierīgi dzīvot, darboties.
PiemēriAstoņus līdz desmit gadus veci puišeļi ar mopēdiem braukāja katru dienu: gan tramdīdami gājējus pa ietvi, gan maisoties mašīnām pa vidu.
- Astoņus līdz desmit gadus veci puišeļi ar mopēdiem braukāja katru dienu: gan tramdīdami gājējus pa ietvi, gan maisoties mašīnām pa vidu.
- ..Meikulis aiz noslēgtajām durvīm jūtas kā miera ostā. Neviens netramda, neviens nekā nejautā.
- Irme: Kāds svešs vīrs tramda mūsu ļaudis, kas viņu negrib ielaist.
- pārn. ..ir drūma rudens diena. Vējš tramda kokus un rauj tiem nost lapas.
1.3.Trenkāt, arī biedēt, vajāt (dzīvnieku).
PiemēriSkat, atkal tā velna Ziedaļa ielēkusi auzās! Nu kā netramdīsi tādu!
- Skat, atkal tā velna Ziedaļa ielēkusi auzās! Nu kā netramdīsi tādu!
- Rudzīšu bullēnu tramdīt? Uz avena jāt? Tur tu esi varonis!
- Bet laba guļa Ciekurgrauzim [vāverei] šonakt neiznāca. Sapņos viņam likās, ka pūce to visu laiku tramda: viņš bēg.. un nevar pabēgt..
1.4.pārn. Izraisīt satraukumu, nemieru, pārņemt (par domām, negatīvu psihisku stāvokli u. tml.).
PiemēriSpurainas, negludas domas tramda vecā vīra prātu...
- Spurainas, negludas domas tramda vecā vīra prātu...
- Ļaunu nojautu un aizdomu tramdīts, Kārļa Sebra Filips klejoja pa pils melno tumsu..
- Nemiers tramdīja šos cilvēkus. Trauksmīgi tie atskatījās uz pilsētu, kura gulēja draudošā klusumā.
Avoti: 7-2. sējums