tramīgs
tramīgs -ais; s. -a, -ā
tramīgi apst.
1.Tāds, kam ir raksturīga ļoti piesardzīga izturēšanās, tāds, kas viegli satrūkstas, izbīstas (par dzīvniekiem).
PiemēriTramīgs zirgs.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriNe tik viegli pielabinājos zirgam, tas tramīgi sprausloja, kad vedu atpakaļ pagalmā.
1.2.Tāds, kas bieži izjūt nedrošību, bailes, arī nemieru (par cilvēkiem).
PiemēriNu jā, pārāk tramīgam būt - maz prieka. Mani jau vecmāmuļa ir mācījusi: bailīga saimniece nekad neizceps lāga maizi.
1.3.Tāds, kurā izpaužas nedrošība, bailes, arī nemiers.
PiemēriTramīgs skatiens.
1.4.pārn. Tāds, kad noris kas satraucošs (par laikposmu). Tāds, kas izraisa nedrošību, satraukumu (piemēram, par parādībām dabā, vidi).
PiemēriKāda tramīga nakts! Zem mēness slīpajiem stariem Slēpj tumsu valgs dumbra kakts.
1.5.pārn. Kustīgs, parasti ar mainīgu virzienu, ātrumu (piemēram, par ēnām, ūdeņiem).
PiemēriViņu piedzimšanu Sargās pusnakts tramīgās ēnas..
Stabili vārdu savienojumiTramīgs miegs.
Avoti: 7-2. sējums