Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
trallināt
trallināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; intrans.
1.Dziedot radīt dzidras skaņas, parasti, atkārtojot zilbes «tra», «la», arī jautri dziedāt.
Piemēri..viņš bija aizmirsis dziesmas meldiju un vārdus, tāpēc tikai trallināja..
1.1.trans.
PiemēriNetālu no mājiņas ganīja lielo māju gans un trallināja «Dažu skaistu ziedu...»
1.2.pārn. Skanīgi dziedāt (par putniem).
PiemēriPutni trallināja kā neprātīgi..
Avoti: 7-2. sējums