tralēt
tralēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Zvejot ar trali (1). Pētīt, meklēt ar trali.
PiemēriBušs ar savu kuteri atradās jūrā, tralēja mencas.
- Bušs ar savu kuteri atradās jūrā, tralēja mencas.
- Tagad Ziemeļjūrā siļķes tralē jau desmitiem mūsu kuģu..
1.1.intrans.
PiemēriZvejas kuģi tralē galvenokārt līdz 600- 700 metru dziļumā.
- Zvejas kuģi tralē galvenokārt līdz 600- 700 metru dziļumā.
- Kuģi.. devās jūrā, tralēja.., bet atgriezās krastā ar niecīgiem lomiem..
- Tā tralēt, lai neplēstu traļus, Ješka nemācēja, lai kā gribēja. Nebija viņam zvejnieka ķēriena.
2.Atklāt un iznīcināt (jūras mīnas) ar trali (2).
Avoti: 7-2. sējums