tralēt
tralēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Zvejot ar trali (1). Pētīt, meklēt ar trali.
PiemēriBušs ar savu kuteri atradās jūrā, tralēja mencas.
1.1.intrans.
PiemēriZvejas kuģi tralē galvenokārt līdz 600- 700 metru dziļumā.
2.Atklāt un iznīcināt (jūras mīnas) ar trali (2).
Avoti: 7-2. sējums