trakulis
trakulis -ļa, v.
trakule -es, dsk. ģen. -ļu, s.
1.Trakulīgs cilvēks.
PiemēriTas bija lielais, garais trakulis Jūlijs, kas dzīvi dzīvoja kā spēlēdamies..
- Tas bija lielais, garais trakulis Jūlijs, kas dzīvi dzīvoja kā spēlēdamies..
- Mans kaimiņš bijis trakulis. Stalts. Kauslīgs. Plati pleci. Redz skuķus - uguns pakulās!
1.1.Trakulīgs dzīvnieks.
Piemēri..Maksis [zirgs] nepavisam nebija no trakuļiem. Sīku riksīti tas palaida tikai pa līdzenu un cietu ceļu. Bet pret kalnu kāpa lēni un apdomīgi.
- ..Maksis [zirgs] nepavisam nebija no trakuļiem. Sīku riksīti tas palaida tikai pa līdzenu un cietu ceļu. Bet pret kalnu kāpa lēni un apdomīgi.
1.2.pārn. Ļoti spēcīga, arī postoša parādība dabā.
PiemēriSacēlās trakuļi viļņi. Aplauza krastmalas meldrus..
- Sacēlās trakuļi viļņi. Aplauza krastmalas meldrus..
Avoti: 7-2. sējums