trakulīgs
trakulīgs -ais; s. -a, -ā
trakulīgi apst.
1.Pārdrošs, pārgalvīgs, arī vieglprātīgs (par cilvēkiem). Arī pārāk skaļš, straujš.
PiemēriAr brašu dziesmu, ar vēja brāzmu atrauj maltuves durvis trakulīgais Eduarda Smiļģa Uldis.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriViņa sejai tā piestāv šī bērnišķīgā, pārgalvīgā un trakulīgā izteiksme. Jauns. Vesels.
1.2.Ļoti kustīgs, nepakļāvīgs, arī agresīvs (par dzīvniekiem). Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriAptinis pakulu saiti ap roku, viņš valda trakulīgo teli..
1.3.pārn. Ļoti spēcīgs, arī postošs (par parādībām dabā).
PiemēriMarokas rajonā šo trakulīgo viesuļvētru vietējie iedzīvotāji nosaukuši par «dejojošo džinu».
Avoti: 7-2. sējums