Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
tramīgums
tramīgums -a, v.; parasti vsk.
Vispārināta īpašība → tramīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriPar vilka esamību mežā liecina.. visu meža iemītnieku neparastais tramīgums, kas vērojams, pat viņiem barojoties: tie pastāvīgi ausās un uzmana apkārtni.
Avoti: 7-2. sējums