tramīgums
tramīgums -a, v.; parasti vsk.
Vispārināta īpašība → tramīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriPar vilka esamību mežā liecina.. visu meža iemītnieku neparastais tramīgums, kas vērojams, pat viņiem barojoties: tie pastāvīgi ausās un uzmana apkārtni.
- Par vilka esamību mežā liecina.. visu meža iemītnieku neparastais tramīgums, kas vērojams, pat viņiem barojoties: tie pastāvīgi ausās un uzmana apkārtni.
- ..nočīkstēja durvis, kad tur [kūtī] iegāja sievietes. Tās slauca govis, pļāpāja, rāja lopiņus par tramīgumu un klusi dziedāja.
- Jātniekos pavīda tramīgums, viņi savilka pavadas.
- Viņš bij jau krietni iereibis, bet tomēr tāds kā tramīgums izmanāms viņa valodā un visās kustībās.
Avoti: 7-2. sējums