Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
aptīstīt
aptīstīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Tīstot apņemt, apsegt (ar ko).
PiemēriAptīstīt galvu ar lakatiem.
1.1.Tīstot (ap ko, kam apkārt), apņemt, aplikt.
PiemēriAptīstīt ap kājām autus.
Avoti: 1. sējums