aptīt
aptīt -tinu, -tin, -tin, pag. -tinu; trans.
1.Tinot apņemt, apsegt (ar ko).
PiemēriAptīt ievainoto roku ar saiti.
- Aptīt ievainoto roku ar saiti.
- Māte ir mājās un aptītu galvu guļ atkal gultā.
- Pa ziemu viņi visus kociņus [ābelītes] rūpīgi aptina, lai tiem neko nevarētu nodarīt ne sals, ne garauši no meža.
- Sastatnēs vienas kārts tievgali ar otras kārts resgali savieno, aptinot tos ar stīpdzelzi vai stiepli.
1.1.Tinot (ap ko, kam apkārt), apņemt, aplikt.
Piemēri..puisis norāva sev lakatiņu no kakla, pārplēsa to un aptina lejpus īkšķa ap roku.
- ..puisis norāva sev lakatiņu no kakla, pārplēsa to un aptina lejpus īkšķa ap roku.
- ..ap kaklu [zēnam] aptīta mātes adītā šalle..
- ..[Leinasars] ķērās pie motora. Aptina siksniņu ap ripu un rāva.
Stabili vārdu savienojumi(Ap)tīt (kādu) ap pirkstu.
- (Ap)tīt (kādu) ap pirkstu idioma — sar. Pilnīgi pakļaut savai ietekmei.
Avoti: 1. sējums