aptraipīt
aptraipīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Padarīt netīru (vietumis). Notraipīt.
PiemēriAptraipīt apģērbu ar dubļiem.
Stabili vārdu savienojumiAptraipīt rokas ar asinīm.
1.1.pārn. Apkaunot (piemēram, vārdu, godu).
PiemēriAptraipīt savu vārdu.
Avoti: 1. sējums