Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
atspiest
atspiest -spiežu, -spied, -spiež, pag. -spiedu; trans.
1.Spiežot, grūžot atvirzīt atpakaļ (iepriekšējā vietā).
PiemēriAtspiest slīdošu siena vezumu atpakaļ.
  • Atspiest slīdošu siena vezumu atpakaļ.
  • Kad mīkla uzrūgusi.., tad to atspiež..
1.1.pārn. Piespiest atkāpties.
PiemēriIenaidnieku atspieda pie upes, kapāja lodēm, plosīja granātām.
  • Ienaidnieku atspieda pie upes, kapāja lodēm, plosīja granātām.
  • Atspiezdami sargus, kliegdami, lādēdamies [spekulanti] sabrūk vagonos.
  • Attēlā redzam jauna dambja izbūvi [Holandē], kas atkal ļaus atspiest jūru tālāk un ierīkot auglīgus tīrumus.
2.Spiežot attaisīt, atgrūst vaļā.
PiemēriIzdevās atspiest saliektās durvis, un Ģirts.. izlīda no mašīnas.
  • Izdevās atspiest saliektās durvis, un Ģirts.. izlīda no mašīnas.
3.Atbalstīt (kādu ķermeņa daļu pret ko, pie kā), lai ieņemtu stabilāku, ērtāku stāvokli.
PiemēriAtspiest plecu pret sienu.
  • Atspiest plecu pret sienu.
  • Atspiest muguru pret atzveltni.
  • Atspiest galvu rokās.
  • Galvu atspiedusi pret augsto spilvenu kaudzi, Siliņmāte puszviļus gulēja gultā..
  • Kandils piemetās uz pašas sola maliņas, atspieda elkoņus uz ceļiem un galvu delnās. Sēdēja un domāja..
  • ..atspiedis muguru pret priedes sarkanbrūno mizu, gaidīju, kad viņa nāks atpakaļ.
4.Padarīt sāpīgu (kādu ķermeņa daļu), ilgi balstoties uz tās. Atspaidīt (2).
PiemēriGuļot atspiest sānus.
  • Guļot atspiest sānus.
  • Lopi iet klibodami, jo kājas jau atspiestas uz cietās šosejas.
  • ..lūgšanas murminādama, [dievlūdzēja] sāka rāpot.. Pēdējo aizlūgšanu viņa nomurmināja jau ar sāpīgi atspiestiem ceļgaliem..
  • No pēdējās stacijas jāiet pa purviem un mežiem, tīreļiem un dumbrājiem dienas desmit divpadsmit. Kājas, pagalam atspiestas, tulznoja.
Avoti: 1. sējums