atsperties
atsperties -speros, -speries, -speras, pag. -spēros; refl.
1.Stingri atbalstīties (parasti ar kājām vai rokām darbojoties vai turoties pretim kādai citai darbībai).
PiemēriAtsperties ar rokām.
1.1.Stingri atbalstīties (parasti pirms lēciena, grūdiena).
PiemēriMikiņš piesprādzēja slidu pie kreisās kājas zābaka,.. atspērās ar labo un - žviukš! - nolikās gar zemi..
1.2.divd. formā: atspēries, atsperdamies. No visa spēka.
Piemēri..[zēns] airēja atspēries, bet debess mala stāvēja, kur stāvējusi.
1.3.pārn.; sar. Balstīties (uz kādu spriedumu, izteikumu, faktu u. tml.).
PiemēriĢirts vairāk atkārtoja to, ko bija izlasījis.., kamēr Artūrs varēja atsperties uz paša pieredzes cietā pamata.
Avoti: 1. sējums