Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
atspert
atspert -speru, -sper, -sper, pag. -spēru; trans.
1.Ar spērienu atvirzīt, atdabūt šurp. imperf. Spert šurp. Ar spērienu atvirzīt, atdabūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tad.).
PiemēriAtspert bumbu līdz vārtiem.
  • Atspert bumbu līdz vārtiem.
2.Ar spērienu atvirzīt nost (sānis, atpakaļ).
PiemēriAtspert sprunguli no durvīm.
  • Atspert sprunguli no durvīm.
3.Ar spērienu atgrūst vaļā (durvis, vārtus).
Piemēri..Kaspars atspēra ar kāju durvis..
  • ..Kaspars atspēra ar kāju durvis..
3.1.vienk. Ar trieciena sparu atdarīt vaļā.
Piemēri..vakars mucu sārta vīna, Atsperot to, iešļāc debesīs..
  • pārn. ..vakars mucu sārta vīna, Atsperot to, iešļāc debesīs..
4.Stingri atbalstīt (kājas).
PiemēriAtspēris kājas pret ratu priekšu, puisis ar visu sava auguma svaru iegulās grožos.
  • Atspēris kājas pret ratu priekšu, puisis ar visu sava auguma svaru iegulās grožos.
  • ..[Mārtiņš] paķēra.. grožus, iemetās kučiera vietā, sastieptām rokām, [ragavu] slieču līkumos atspertām kājām, pagaidīja, kamēr Brīviņu kungs novietojas uz pakaļējā sēdekļa.
  • Tad Pēteris jau atspēra kāju, lai nogāztu Janci pavisam zemē.
4.1.reti Spert, likt atpakaļ (kāju, soli).
PiemēriAtspert kāju atpakaļ.
  • Atspert kāju atpakaļ.
Avoti: 1. sējums